Vai vasara izkaltēs Latviju?

Aprīļa otrajā pusē Vidzemes augstienes upēs bieži vēl ir pali vai vismaz augsts pēcpalu ūdens līmenis. Taču patlaban piedzīvojam vienu no vislielākajiem sausuma periodiem, kāds Latvijā zināms. Pagājušais gads bija vissausākais vēsturē, un arī šis ar lietus mākoņiem neaplaimo. Lauku ceļus gan pavasaris saudzējis, ko apstiprina arī Latvijas valsts ceļu sniegtā informācija: pērn vēl 20. aprīlī uz gandrīz tūkstoš grants ceļiem bija masas ierobežojumi, šopavasar tajā pašā laikā – neviena! Citām tautsaimniecības nozarēm un arī dabai sausums gan ir pamatīgs pārbaudījums. 

Sausuma statistika

Runājot skaitļos, pērn nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 472,8 litrus uz kvadrātmetru. Norma ir 692 litri. Tātad var teikt, ka jau pērn Latvijā iztrūka trešdaļas ūdens, kas mums pienāktos. Šogad vienīgi martā lielākajā daļā Kurzemes un Vidzemes lija un sniga pietiekami, pārējos mēnešos bijis sausāks. Arī aprīlis vietām atkal nesīs rekordus, jo šajās brīvdienās apkārt staigājošie vasarīgie lietus mākoņi un negaisi skars tikai atsevišķus reģionus. Piemēram, Kolkā šomēnes ir nolijis simt gramu ūdens uz kvadrātmetru, otrā Latvijas malā – Gulbenē – divsimt gramu. Līdzīgi arī daudzās citās vietās, turklāt jāņem vērā, ka atšķirībā no gada pirmajiem mēnešiem, kad iztvaikošana ir niecīga, šobrīd saule cītīgi iztvaicē visu mitrumu, kas parādās augsnes virspusē. Kalst, put un deg. 

Reģionāli vislielākais mitruma deficīts šobrīd ir valsts austrumu daļā – Vidzemes austrumos un Latgalē. Ņemot vērā, ka sausums pērn sagādāja milzu problēmas un tas pats draud arī šogad, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paralēli jau ierastajām ziņām par ugunsbīstamību mežos ir sācis aprēķināt jaunu parametru, kas raksturo mitruma trūkumu. ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija to ieviesusi jau labu laiku iepriekš un oficiāli sauc par "standartizēto nokrišņu indeksu" (angliski – standardized precipitation index). Faktiski indekss attēlo pēdējo divu mēnešu nokrišņu daudzuma novirzi no normas. Indeksa galējās robežas ir no 2 līdz -2, kur pirmais nozīmē pārlieku lielu mitrumu, bet otrais – ekstremālu sausumu. Šonedēļ meteoroloģijas centra mājaslapa vēstīja, ka vairākos Latvijas austrumu daļas novados indekss tuvojas atzīmei -2, kas tātad nozīmē, ka sausums jau ir gandrīz ekstrēms. Tiesa, šis indekss vairāk noderīgs, piemēram, lauksaimniekiem, kam svarīgi zināt, cik liels ūdens deficīts ir augsnē, taču tas neatspoguļo, ja tā var teikt, jau no pagājušā gada iekrāto sausumu. Dažas lietusgāzes šo indeksu īslaicīgi uzlabos, un tas tiešām arī būs atspaids gan sējumiem, gan augiem dabā, taču pat krietnāka pērkona lietusgāze nepiepildīs upes un ezerus, kuru ūdens līmenis pārsit rekordus minimuma ziņā, turklāt, vēl pirms iestājies ikgadējais vasaras mazūdens periods. 

Upes tukšas, HES svilpo dīkā 

Vairākās Latvijas upēs, tostarp arī dažos Gaujas posmos, šomēnes ūdens līmenis ir rekordzems, proti, nekad iepriekš aprīlī upēs nav bijis tik maz ūdens. Ūdens līmenis ir tikai mazliet augstāks nekā pagājušās vasaras vidū. Jāatgādina, ka ir pavasaris, kad parasti mūsu upēs ūdens līmenis ir visaugstākais. 

Nav nekāds retums, ja īsti pali Latvijā izpaliek, jo nav bijis bieza sniega vai tas kusis ļoti pakāpeniski, bet šogad summējas virkne faktoru. Pirmkārt, sniega patiesi bija maz, un vislielākā daļa no tā nokusa jau februārī, īstajam palu laikam atstājot tikai paliekas. Otrkārt, pērnā sausuma dēļ gruntsūdens līmeņi joprojām ir zemi, tādēļ liela daļa ūdens nemaz nenokļūst upēs, bet gan iesūcas dziļi zemē. Treškārt, jau pieminētais sausuma turpinājums – ja arī pavasarī nelīst, ūdenim upēs nav no kā rasties. Tātad – ja sausums turpināsies, šī vasara var izrādīties nebijis pārdzīvojums upju ekosistēmām. Te atkal savijas divas lietas – gan vienkārši zemais ūdens līmenis, kādu upes un tajās un ap tām mītošās dzīvības nebūs pieredzējušas, gan mazās hidroelektrostacijas, kuras arī labos laikos negatīvi ietekmē vidi, bet sausumā ietekme ir vēl graujošāka, secinājuši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētnieki sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem. Pērn viņi pētīja vairākas mazās upes, uz kurām ir HES, un secinājumi izrādījās tik skaidri, ka viņi vēlas rosināt grozījumus noteikumos, kas regulē mazo hidroelektrostaciju darbību. 

Jau pērn sausuma dēļ Latvijas HES saražoja krietni mazāk elektrības nekā citus gadus. Arī Latvenergo savā gada pārskatā norāda, ka tā darbību un finanšu rezultātus būtiski ietekmēja sausums. Pērn lielajās Daugavas HES saražots gandrīz uz pusi mazāk elektrības nekā vēl gadu iepriekš. Sausuma dēļ samazinājums bija par 44 procentiem. Turklāt jāatceras, ka sausums skāra arī Skandināviju. Zviedrijā un dažos Norvēģijas reģionos tas bija vēl lielāks nekā Latvijā. Latvenergo sausumu min kā vienu no galvenajiem elektroenerģijas cenas pieauguma faktoriem. Pērn tā tuvojās 50 eiro par kilovatstundu (tātad par 44 procentiem augstāka nekā vēl gadu iepriekš).