Briti grib šķirties
Krīžu novārdzinātajai Eiropas Savienībai jaunu triecienu sagādāja briti, kuri referendumā nobalsoja par Brexit jeb izstāšanos no bloka. Vēlētāju lēmums maksāja amatu konservatīvajam premjerministram Deividam Kemeronam, kura vietā stājās Terēza Meja. Viņa ir apsolījusi līdz marta beigām iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu – pirmo reizi ES vēsturē –, kas nosaka kārtību, kādā dalībvalsts pamet Savienību. Šķiršanās process būs sarežģīts. Briti vēlas arī pēc izstāšanās brīvi piekļūt ES vienotajam tirgum, savukārt Brisele ir skaidri pateikusi, ka tas būs iespējams vien tad, ja Lielbritānija neierobežos imigrāciju no ES dalībvalstīm.
Trampa triumfs
Par pasaules vienīgās superlielvaras – ASV – prezidentu negaidīti ievēlēja ekscentrisko miljardieri un televīzijas šovu vadītāju Donaldu Trampu. Viņa vienkāršā un tiešā valoda uzrunāja miljoniem amerikāņu, kuri piekrīt Trampa priekšvēlēšanu kampaņas mantrai, ka Savienotās Valstis ir zaudējušas savu diženumu. Tomēr daudzus ASV iedzīvotājus saniknojuši valsts nākamā virspavēlnieka nereti ksenofobiskie un šovinistiskie izteikumi. Trampa ievēlēšana nopietni satraukusi eiropiešus, jo jaunievēlētais ASV prezidents ir apšaubījis vajadzību pēc NATO un slavējis Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, kurš, kā apgalvo amerikāņu izlūkdienesti, personīgi devis pavēles saviem specdienestiem, lai tie veicinātu Trampa uzvaru. Bažas pastiprinājis arī Trampa lēmums ietekmīgajam ASV valsts sekretāra amatam izvirzīt bijušo naftas giganta Exxon Mobil vadītāju Reksu Tilersonu, kuram ir ciešas personīgās saites ar Kremļa saimnieku.
Sīrija noasiņo
Martā apritēja pieci gadi, kopš Sīrijā risinās militārs konflikts, kas sākās kā pilsoņkarš, bet pārauga plašā karadarbībā, kurā iesaistītas neskaitāmas frakcijas ar dažādām interesēm. Nav precīzi zināms, cik cilvēku dzīvību ir prasījis konflikts, tomēr cilvēktiesību organizācijas lēš, ka upuru skaits ir aptuveni pusmiljons. Bēgļu gaitās ārpus Sīrijas devušies 4,8 miljoni cilvēku. Pēdējā gada laikā Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada režīms ar Krievijas militāro palīdzību ir atguvis kontroli pār lielu daļu valsts teritorijas. Šomēnes valdības spēki pilnībā atkaroja arī iepriekš valsts lielāko pilsētu Alepo. Diemžēl arī šogad starptautiskā sabiedrība bezspēcīgi noraudzījās uz asinsizliešanu Sīrijā.
Nāve Vidusjūrā
Balkānu valstu solidārais lēmums slēgt robežas un pretrunīgi vērtētā ES un Turcijas vienošanās par migrantu atpakaļuzņemšanu ievērojami samazināja uz Eiropu atbraukušo migrantu un patvēruma meklētāju skaitu. Pērn šeit ieradās aptuveni miljons migrantu un patvēruma meklētāju, savukārt šogad – "tikai" nepilni 387 tūkstoši. Tomēr 2016. gads kļuvis par nāvējošāko Vidusjūrā – līdz 18. decembrim bija noslīcis vai bez vēsts pazudis 4901 migrants (pērn – 3771 migrants).
Erdogana atriebība
Vairāk nekā 300 cilvēku gāja bojā bruņota apvērsuma mēģinājumā, kas naktī uz 16. jūliju notika Turcijā. Nesekmīgā puča īstenotāju – militāristu – mērķis bija gāzt demokrātiski ievēlēto Turcijas valdību un prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Autoritārais prezidents atbildēja ar visaptverošu kadru tīrīšanu bruņotajos spēkos, policijā, tieslietu sistēmā, valsts institūcijās un izglītības sistēmā. Atlaisti vairāk nekā 100 tūkstoši valsts iestāžu darbinieku, un vismaz 37 tūkstoši cilvēku aizturēti uz apsūdzību pamata par saistību ar "teroristiskām organizācijām". Varasiestādes arī slēgušas vairākus medijus. Opozīcija un starptautiskā sabiedrība uzskata, ka valdība izmanto apvērsuma mēģinājumu, lai vērstos pret saviem kritiķiem.
Ukrainā bez miera
Par spīti formāli spēkā esošajam pamieram, arī šajā gadā Austrumukrainā regulāri notikušas bruņotas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem. Gandrīz trīs gadus ilgušais karš laupījis jau aptuveni 10 tūkstošu cilvēku dzīvību. Krievija joprojām nav izpildījusi 2015. gada sākumā Minskā parakstītās vienošanās nosacījumus par karaspēka izvešanu no Ukrainas teritorijas, tāpēc ES šomēnes vienojās vēl uz pusgadu pagarināt sankcijas pret Krieviju.
Terors Eiropā
Eiropa arī šogad nebija pasargāta no nāvējošiem terora aktiem. Asiņainākais no tiem atkal notika Francijā – 4. jūlija vakarā radikalizējies musulmanis kūrortpilsētā Nicā ar kravas automašīnu ietriecās pūlī, nogalinot 86 cilvēkus un ievainojot divsimt. Savukārt 22. martā Briselē pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos lidostā un metro stacijā dzīvību zaudēja 35 cilvēki, bet 222 cilvēki guva ievainojumus. 19. decembra vakarā Berlīnē Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājus taranēja smagā automašīna, nogalinot vismaz 12 cilvēku, bet ievainojot 48 cilvēkus. Policija min, ka auto vadījis migrants no Pakistānas.
Kolumbija izbeidz karu
Pēc četrus gadus ilgušām sarunām septembrī Kolumbijas valdība un bruņotais grupējums Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC) parakstīja līgumu, lai izbeigtu 52 gadus garo pilsoņkaru. Oktobra sākumā notikušajā referendumā vairākums Kolumbijas iedzīvotāju noraidīja vienošanos. Tomēr Valsts prezidents Huans Manvels Santoss, kurš kļuva par šī gada Nobela Miera prēmijas laureātu, un FARC līderi vēlreiz sēdās pie sarunu galda, lai pārskatītu vienošanos. Novembra beigās tika parakstīts jaunais miera līgums, kuru apstiprināja arī parlaments.
Tramps, Brexit un Sīrijas noasiņošana: SestDienas atskats uz gadu pasaulē
Žurnālā SestDiena apkopoti daži no zīmīgākajiem 2016.gada notikumiem pasaulē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.