Siltākā ziema vēsturē tikpat kā bez sniega, maijs ar salu un sniegu, jūnijā milzu krusa un ļoti greizas laika prognozes pat nākamajai dienai, kur nu vēl nedēļai… Var rasties sajūta, ka šogad laiks ir īpaši neparasts un prognozes sevišķi šķības.
Ļoti bieži saņemu vēstules, komentārus sociālajos tīklos, kuros cilvēki teic: pēdējā laikā prognozēm ticēt nevar. Mana atbilde parasti ir: ticēt nemaz nevajag.
Līdzīgi kā jebkura informācija, arī laika prognozes ir jāvērtē kritiski, un jau nodrillētais teiciens der arī šajā jomā: mēs dzīvojam informācijas laikmetā, informācijas ir tik daudz, un tā ir tik dažāda, ka jābūt prasmēm to lietot. Par to arī būs šis stāsts – kāpēc cilvēkiem šķiet, ka laika prognozes kļūst neprecīzākas un laikapstākļi neparastāki, lai gan dati un statistika rāda pretējo.
Greizi, greizi, nepareizi
''Atceros no bērnības, vecvecāki klausījās prognozes dekādēm, un tā arī bija. Tagad nekā.'' Šis ir fragments no vēstules, ko saņēmu no Ritmas, manas sociālo tīklu laika ziņu platformu sekotājas. Līdzīgas ziņas pienāk ik dienas.
Cilvēki prasa, kāpēc prognozes tagad tik mainīgas un neprecīzas. Man tam pretī ir jautājums: kad tad laika prognozes bijušas precīzākas?
Ritmas pieminētās dekādes prognozes sendienās, ko varēja dzirdēt radio vai ko drukāja avīzes, nekad nav bijušas precīzas.
Pirmkārt, tās bija ļoti vispārīgas, otrkārt – vienkārši greizas. Un ar šo es nebūt nekritizēju tā laika sinoptiķus – viņi strādāja ar tā laika tehnoloģijām un iespējām. Piemēram, 80. gadu laika prognozēšanas metodes Latvijā un tās, ko izmanto šobrīd, ir tik atšķirīgas… Tas ir kā salīdzināt alu zīmējumus ar lāzerprintera drukātu fotogrāfiju. Un, pat neraugoties uz desmit, simt un pat tūkstoškārt plašākiem datiem, kas pieejami, un jaunākajām modelēšanas metodēm, mēneša prognozes bieži tāpat ir greizas arī mūsdienās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26.jūnija- 2. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pielabumiņapierod