Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Salaspils nometne bez mītiem

Salaspils nometne ir nacisma noziegumu lieciniece arī bez padomju propagandas pārspīlējumiem, saka pirmā nometnei veltītā akadēmiskā pētījuma _Aiz šiem vārtiem vaid zeme _autori.Manā hruščovlaiku zēnībā, pagājušā gadsimta 60. gados, nācās uzdurties arī vairākām latviski izdotām grāmatām par "fašistu un viņu līdzskrējēju" briesmu darbiem Latvijā.

Tajās tika pieminēta arī Salaspils "nāves nometne", un grāmatās bija aprakstīti patiešām briesmīgi briesmu darbi, tik briesmīgi, ka neizkrita no prāta, – pie simt tūkstošiem nogalināto, asiņu ņemšana no bērniem vācu virsnieku vajadzībām, bērnu indēšana ar arsēnu, to ieberot viņiem tējā... 1967. gada 31. oktobrī, kad mācījos 4. klasē, tika atklāts Salaspils memoriālais ansamblis, un vēlāk mēs no skolas tikām turp vesti un audzināti naidā pret fašistiem. Jau 90. gadu sākumā man iznāca intervēt bijušo Salaspils nometnes un Būhenvaldes koncentrācijas nometnes ieslodzīto, ārstu un populāro rakstnieku Miervaldi Birzi, un no viņa teiktā bija nojaušams, ka padomju propaganda Salaspils nometnes šausmu patiesos apmērus un izpausmes varēja būt pārspīlējusi. Asiņu ņemšanas sakarā grāmatā Padomju Latvijas memoriālie ansambļi (1986) ir gan citēti Birzes par Salaspili teiktie vārdi: "Ja jūs redzētu papīra lapu, uz kuras rakstīts, ka te nomocīti, piemēram, desmit tūkstoši, jūs notikušā šausmas nepārdzīvotu tā, nekā ja būtu redzējis tikai vienu Salaspilī mirušu, novārgušu bērnu, no kura pirms tam sūktas asinis." Taču žurnāla Rīgas Laiks 1997. gada augusta numurā intervijā Ievai Lešinskai Birze sacīja: "Kad nonācu Vācijā, visas Latvijas nometnes likās kā sanatorija." Un izteica nožēlu, ka viena vai otra totalitāra režīma upuriem dažādos laikos tiek pievērsta dažāda uzmanība: "Briesmīgi, ka Latvijas vēsture ir padarīta par līķu biržu – cits līķis lielā cenā, cits vispār nekādā... Padomju laikā tie, kas bija gājuši bojā gulagā, bija pilnīgi bezvērts līķi; tagad tie, kas gājuši bojā vācu nometnēs, ir bezvērts līķi... Vienīgie, kas vienmēr turas vidējā cenā, ir žīdi."Arī Salaspils nometne ir aktīvi izmantota šādas "līķu biržas" statusā. Ne tikai padomju laikos, it īpaši 60. gadu pirmajā pusē, kad Hruščovam pēc staļinisma noziegumu atmaskošanas vajadzēja līdzsvaram atrast kādu režīmu, kas būtu vēl noziedzīgāks nekā viņējais. Salaspils vārds tiek propagandiski locīts arī mūsdienās, ja atceramies, cik asa bija oficiālā Krievijas reakcija 2005. gadā pēc tam, kad Vaira Vīķe-Freiberga Vladimiram Putinam uzdāvināja grāmatu Latvijas vēsture. XX gadsimts, kurā zem Salaspils bijušā ieslodzītā Kārļa Buša zīmētā nometnes attēla bija norādīts, ka tas ir bijis paplašināts policijas cietums un darba audzināšanas nometne (nevis koncentrācijas nometne). Tad Krievija, kurā Otrā pasaules kara mitoloģizēšana sev nekritiski labvēlīgā gaismā jau bija uzņēmusi apgriezienus, atkal cēla augšā padomju propagandas mītus par simt tūkstošiem nogalināto un bērnu izmantošanu medicīniskos eksperimentos. Tika piesaukts pat jēdziens "Latvijas Osvencima". Tāpēc tik nozīmīgs ir šajās dienās izdotais 432 lappuses biezais vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes akadēmiskais pētījums Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941–1944. Monogrāfija ir tapusi vismaz desmit gadu, tās tapšanu stimulējusi ne tikai autoru akadēmiskā interese par Salaspils nometnes vēsturi un vēlme kliedēt dažus padomju propagandas mītus, bet arī Salaspils novada pašvaldības vēlēšanās sadarbībā ar Daugavas un Okupācijas muzeju veidot Salaspils memoriālā jaunu ekspozīciju, saglabājot arhitektoniskās vērtības un izveidojot jaunus vides objektus, lai dotu objektīvu informāciju par kara laika notikumiem Salaspils nometnē. Ir cilvēki, tostarp bijušie nometnes ieslodzītie, kuriem nav pieņemams, ka vēsturnieki raksta ne tikai par nacisma noziegumiem Salaspils nometnē, bet arī izkliedē padomju propagandas mītus, ar kuriem viņi ir uzauguši. "Mūsu darba mērķis nekādā ziņā nav kontrpropaganda, un nevienu brīdi mums neviens nav teicis, kā būtu jāraksta vēsture. Lai cilvēki lasa un vērtē," saka grāmatas autori. Tā kā šis ir pirmais akadēmiskais pētījums par Salaspili, lai noskaidrotu, kas nometnē īsti notika, gribot negribot bija jāšķetina arī padomju propagandas apgalvojumi. Putina režīmam simpatizējošie Latvijas krievu mediju propagandisti, protams, ikvienā ar Otro pasaules karu saistīta padomju mīta apšaubījumā meklēs "vēstures pārrakstīšanu", bet pētījuma autori uzsver, ka, lai Salaspils vēsturi pārrakstītu, tā vispirms bija jāuzraksta. Tas arī šajā grāmatā ir darīts. Pašlaik cilvēki, kuri atbrauc uz memoriālu, ierauga uzrakstu_ Aiz šiem vārtiem vaid zeme _un padomju ideoloģijas apdvestas skulptūras, kas neizsaka nometnes būtību. Grāmatas nosaukumu autori izvēlējās apzināti, ņemot pazīstamu zīmolu un piepildot to ar jaunu saturu, proti, atsedzot Otrā pasaules kara daudzšķautņainās izpausmes Latvijā, kuras padomju propaganda noklusēja. Lai gan dažreiz dzirdēts, ka nedaudzajās Salaspils nometnes laika fotogrāfijās ieslodzītie izskatoties pārāk labi baroti, autoru pētījums neliek apšaubīt vērtējumu "aiz šiem vārtiem vaid zeme" – Salaspils nometne ar savu nežēlību, brutalitāti un necilvēcīgajiem dzīves un darba apstākļiem maz atšķīrās no citām nacionālsociālistiskās Vācijas soda nometnēm. Toties padomju propagandas mītiem par simt tūkstošiem Salaspilī nogalināto, medicīniskiem eksperimentiem ar bērniem vai pat "pazemes gāzes kamerām" gan nav apstiprinājuma. Par to, kāda patiesībā bija ieslodzīto dzīve Salaspils nometnē - bez padomju propagandas pārspīlējumiem un šausminošiem mītiem - lasiet Egīla Zirņa rakstā Salaspils bez mītiem žurnāla SestDiena 5.-11.februāra numurā!

Top komentāri

kellija
k
Mana vīra onkulis Salaspilī pabija par dezertēšanu no leģiona,pēc viņa vārdiem ,sanatorija nebija,bet nesalīdzināt ar sekojošo krievu nometni ,kurā nokļuva pēc Latvijas ,,atbrīvošanas,,pa taisno no Salaspils,tur viņa draugu par kartupeļu mizu ,,zagšanu,, no atkritumiem krievu ofiņš ņirdzot nošāvis.
Salaspilniece
S
Nezinu , kas tā bija par nometni , bet mans tēvs un māte nav bijuši politiķi---nevienas partijas biedri , bet mamma teica, ka , braucot ar zirgu garām nometnes žogam, trīcot bailēs no apsargiem, metusi pāri žogam izģindušiem cilvēkiem no vezuma bietes ! ! ! Maniem vecākiem tagad būtu ap 100 gadu, tā kā nav vairs kam pajautāt, bet man kā mazam bērnam tas ir palicis atmiņā un vēl + Zeltiņos ir tāds tautā saukts Rūķīškalns aiz 4 bijušās ģipša fabrikas mājām---tur esot vesti un nošauti cilvēki . Mīts vai patiesība ? Noskaidrojiet nu ! Tagad, kad to laiku liecinieki ir jau miruši, savādi sākt skaidrot, kā tad īsti bija !
Cilveks
C
Jā,daudz uzzināju- janopērk grāmata. Laba reklāma.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata