Kādam gadumijas brīvdienas nav iedomājamas bez Viens pats mājās/Home Alone, cits nelaiž garām iespēju 20. reizi noskatīties filmu Tāda ir mīlestība/Love Actually, bet vēl kādam svētki nav pilnvērtīgi bez 1975. gada klasiskā stāsta Likteņa ironija jeb Vieglu garu!. Ik gadu globālās video krātuves papildina desmitiem jaunu filmu par Ziemassvētkiem, taču svētku vakarā uz ekrāniem allaž nonāk desmitiem reižu redzētas, kuru dialogi jau zināmi no galvas. Kādēļ tā?
Zinātnieki sliecas skaidrot šo fenomenu ar "pareizās receptes" izmantošanu, kas ļauj dažām filmām izpelnīties skatītāju mīlestību, bet citām nogrimt aizmirstībā. Gluži tāpat kā tas ir ar dziesmām.
Svētku noskaņa un vieglums
Mēģinot atšifrēt atsevišķu filmu panākumu noslēpumu, zinātnieki veikuši vairākus pētījumus, kuri palīdzējuši nokļūt pie noderīgām atziņām. Piemēram, Maksa Planka biedrības pētnieki nesen nonāca pie slēdziena, ka cilvēki tiecas vairākkārt skatīties vienu filmu tad, ja tā grūtākos dzīves periodos palīdzējusi pasmaidīt un pat smieties. Svarīgs esot arī scenārijs. Bet kam tad filmā jābūt? Vienam standartiem neatbilstošam personāžam mīlestības meklējumos, kuram jātiek galā ar dažādiem izaicinājumiem un nelabvēlīgiem situācijas pavērsieniem, lai beigās atrastu savu vietu sabiedrībā un dažos gadījumos arī mīlestību. Filmā jābūt labdabīgam humoram un laimīgām beigām. Par ļaunu nenāk arī asociāciju raisīšana ar pasaku motīviem, jo tas palīdz skatītājiem atsaukt atmiņā laimīgās bērnības dienas.
Ziemassvētku filmu gadījumā scenārijā jābūt arī veiksmīgi apspēlētai pašai svētku tēmai. Darbībai jānotiek svētku laikā vai to priekšvakarā, un vizuālajiem materiāliem nepārprotami jāatražo stereotipi par klasiskiem Ziemassvētkiem. Proti, jāsnieg vai vismaz fonā jābūt sniegotiem kalniem, jābūt izgreznotām eglītēm, un jāskan tematiskai mūzikai. Šī iemesla dēļ sniegs brīnumainā kārtā parādās arī tādās vietās, kur tas ir rets viesis. Piemēram, Londonā. Un tieši šī paša iemesla dēļ kulta filmu statusā nenonāk tie darbi, kuros notikumi norisinās dienvidu zemēs vai tropiskā vidē.
Nostalģijas spēks
Labu filmu recepte būtu skaidra, bet kādēļ gan cilvēki vēlas vienu un to pašu kino skatīties vēl un vēl? Atbilde esot meklējama pārbaudītu vērtību izraisītajā komfortā. Proti, zināmas filmas garantē, ka nebūs jāpiedzīvo vilšanās. Turklāt pazīstami stāsti ar laiku izraisa nostalģiju, liek mums justies optimistiskāk un pat fiziski siltāk.
"Laimīgas beigas, prieka emocijas, smiekli un prieka asaras iedarbina smadzeņu atalgojuma centru, mainot ķermeņa ķīmiju un liekot mums justies fiziski labi, kā arī panākot garastāvokļa uzlabošanos," britu portālam Mail Online skaidro Fīldinga Absolventu universitātes psiholoģijas doktore Pamela Ratledža, "smiekli ir pretlīdzeklis stresam. Drāma un izšķiršanās var būt arī iedvesmojošas, pacilājošas vai dziļi aizkustinošas, ļaujot mums pārdomāt un iegūt jaunu nozīmi mūsu dzīvē. Līdz ar to filmas var uzlabot garastāvokli un atvieglot depresijas simptomus, nodrošināt izbēgšanu no ikdienas stresa faktoriem, palielināt atbrīvotību un samazināt stresa hormona kortizola līmeni. Ziemassvētku un svētku filmas izraisa šīs psiholoģiskās ilgas justies mīlētam un būt drošībā. Tās sniedz ceļojumu bērnības vienkāršības un nevainības pasaulē, kur ģimenes bija siltas, pretimnākošas un jautras."
Vienkārši sakot: labas Ziemassvētku filmas sniedz iespēju vai nu atgriezties bērnībā, vai arī skatīties uz dzīvi caur rozā brillēm. Pamanīt tās romantisko, priekpilno un vieglo pusi, ko ikdienas rutīnā pieaugušajiem pārāk reti izdodas ieraudzīt savā dzīvē.