Kā veselības aprūpes atkritumi definēti atkritumi, kas veidojas ārstniecības procesā un kas var būt bioloģiski, ķīmiski vai fizikāli bīstami. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem 2017. gadā Latvijā savāktas 53 tonnas šādu atkritumu, no tām 1,9 tonnas eksportētas, 15 tonnas pārstrādātas, bet lauvas tiesa – 32 tonnas – apglabāta. Taču kopējais veselības aprūpes bīstamo atkritumu apjoms ir krietni lielāks, jo mājsaimniecību radītos un sadzīves atkritumos iemestos daudzumus novērtēt ir sarežģīti.
LVĢMC jau atzinis, ka atkritumu statistikā nepieciešami uzlabojumi. Īpaši slikti pārskatāma ir informācija par veterinārajām aptiekām un ārstniecības iestādēm, kā arī lopkopjiem nederīgajiem medikamentiem. Valsts zāļu aģentūra apkopo lieltirgotavu informāciju par pārdotajiem medikamentiem, tomēr arī šī sistēma kopainu par potenciālajiem medicīniskajiem atkritumiem gūt neļauj, jo veidlapās atsevišķi nav nodalītas ne šļirces, ne termometri vai plāksteri.
Kāpēc par šiem atkritumiem būtu īpaši jāsatraucas? Sociālās kampaņas Nodod nederīgās zāles aptiekā laikā veiktā aptauja 2014. gadā atklāja, ka aptuveni 62,4% iedzīvotāju nederīgās zāles izsviež sadzīves atkritumos. Turklāt LVĢMC un Latvijas Hidroekoloģijas institūta kopīgi īstenota projekta pirmie rezultāti liecina, ka mūsu augsnē un ūdeņos ir būtisks farmaceitisko vielu piesārņojums, daudzu vielu klātbūtne pārsniedz vides standartos vēlamo. Lai arī apjomi šiem atkritumiem varbūt ir nelieli, piesārņojuma draudi – nopietni.
Katram savs degungals
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) SestDienai stāsta, ka šīs atkritumu plūsmas apsaimniekošanas organizēšana ir pašvaldību kompetencē, kuras pašas var izvēlēties optimālu risinājumu, tāpēc arī Latvijā neesot vienas sistēmas šādu atkritumu apsaimniekošanai. Ārvalstīs tā tiek piedāvāta kā daļa no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (iedzīvotājiem ir iespēja šādus atkritumus nodot pašvaldības izraudzītam atkritumu apsaimniekotājam) vai arī to savākšanu un nodošanu nodrošina ārstniecības personas, dodoties mājas vizītēs.
Latvijas ārstniecības iestādēs, kā norāda VARAM, būtiskas problēmas veselības atkritumu savākšanā un pārstrādē neesot konstatētas – varbūt tāpēc, ka tajās kopš 2012. gada īpaši Ministru kabineta noteikumi formulē atbilstošas prasības. Arī zobārstniecības un kosmetoloģiskie kabineti (ja reģistrēti kā ārstniecības iestādes) atkritumus apsaimnieko pēc vienotiem noteikumiem.
"Šīs ārstniecības iestādes slēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas organizācijām gan par bīstamo, gan sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat tajās tiek izstrādāti veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas plāni, kuros nosaka, kā katrā ārstniecības iestādē atkritumi tiek apsaimniekoti līdz brīdim, kad tos savāc atkritumu apsaimniekošanas organizācija," skaidro Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne. Prasību izpildi uzrauga Veselības inspekcija. Savukārt, ja tiek sniegts pakalpojums ārpus ārstniecības iestādes telpām, piemēram, pacienta mājās, iestādei arī jānodrošina atbilstoša atkritumu savākšana. Tātad – šādās vizītēs radušos bīstamos atkritumus medmāsām jāsavāc utilizācijai ārstniecības iestādē, ar kuru noslēgts darba līgums. Atsevišķi minami vēl HIV profilakses punkti, kuros bez maksas nodrošināta šļirču un adatu maiņa (tātad utilizācija) no narkotikām atkarīgajām personām.
Bet ko ar bīstamajiem atkritumiem iesākt cilvēkam, kas ārstējas pats, narkotikas nelieto un vēl apveltīts ar atbildības sajūtu? Izmisušie komentāri sociālajos tīklos liecina, ka šādos gadījumos skaidri pārskatāmas sistēmas atkal trūkst. Sazinoties ar vislielākajiem Latvijas bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, kas šāda veida atkritumus utilizē, SestDiena secina, ka privātpersonām risinājumi tikpat kā netiek piedāvāti. Lautus un M-eco uz līguma pamata sadarbojas tikai ar juridiskām personām un mājsaimniecību virzienā darbību attīstīt neplāno. BAO sadarbībā ar Rīgas domi mājsaimniecību radītos medicīniskos atkritumus gan pieņem septiņos bīstamo atkritumu savākšanas punktos Rīgā un Olainē. Retos gadījumos šos atkritumus utilizācijai vēl var nodot tā sauktajos eko laukumos – pēc atkritumi.lv publicētajām ziņām, tos pieņem Rīgā, Olainē, Rumbulā un Ķekavas novadā. Taču citas pašvaldības interesi izrādījušas neesot, un par līdzīgām iniciatīvām arī reģionos nav dzirdēts.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12. - 17. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!