Mūsdienās Mona Liza tiek uzskatīta par šedevru – gan uz tā attēlotās sievietes noslēpumainā smaida dēļ, gan tāpēc, ka īsti nav noskaidrots, kādas personas portrets tas ir, gan tāpēc, ka mākslas zinātnieki joprojām cenšas izprast da Vinči īpašās gleznošanas tehnikas paņēmienus, vēsta CNN. Taču pagājušā gadsimta sākumā Mona Liza jeb La Gioconda (Džokonda), kā to sauca franči, bija tikai viena no daudzajām gleznām Parīzes Luvras ekspozīcijā, turklāt ne tā pati ievērojamākā.
Par to spilgti liecina fakts, ka 1911. gada 21. augusta rītā notikušo zādzību konstatēja vairāk nekā 24 stundas pēc tam, kad Mona Liza jau bija iznesta no muzeja, turklāt arī tas notika lielākoties nejaušības dēļ, raksta History.com. Toties pēc tam, kad mīklaino gleznas nozušanu no Luvras un mākslas darba neveiksmīgos meklējumus aprakstīja laikraksti visā pasaulē, par šo da Vinči darbu uzzināja teju ikviens, kurš daudzmaz regulāri lasīja avīzes. Kulmināciju ažiotāža sasniedza 1913. gada 12. decembrī, kad pasauli pāršalca ziņas: iepriekšējā vakarā policija Florencē atguvusi gleznu, ko zaglis, bijušais Luvras darbinieks Vinčenco Perudža, centies pārdot Ufici galerijai.
PATRIOTS VAI MANTKĀRĪGAIS?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8.-14. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!