Laimes spēle valsts labumam

Sācies jauns posms Latvijas tautsaimniecībā – vēstīja Valsts ieņēmu dienesta (VID) ieraksti sociālajos tīklos. It kā jauna valūta nav ieviesta, pāreja uz norēķināšanos ar ceriņu lapām arī, par nožēlu, kavējas. Kas tad? Izrādās, lielais notikums ir Čeku loterija, kas nu, no šī gada 1. jūlija, ir iespējama Latvijā. Katru mēnesi gan pieaugušie, gan arī bērni (par ko īpaši priecājas jaunā pasākuma ieviesēji) varēs reģistrēt loterijai visus tos čekus, kuru pirkuma summa pārsniedz piecus eiro, un pēcāk cerēt uz ikmēneša un gada izlozes laimestiem. Tie, jāatzīst, ir prāvi – sākot no simt un beidzot pat ar 20 tūkstošiem eiro. Pirmā laimestu izloze, kā vēsta čeku loterijas mājaslapa, notiks šī gada 11. augustā TV3 ēterā raidījumā Super Bingo.

Pati biju palaidusi garām, ka tieši 1. jūlijs ir tā pirmā jaunās ēras diena. Taču to ātri atcerējos kādā kafejnīcā, kurā pēc pusdienām oficiante man nicīgi pajautāja, vai tad man ar nevajag čeku, lai piedalītos loterijā. Tā laimes spēles potenciālie dalībnieki gribot negribot tika ielikti "pretinieku" grupā. Nevēloties sastapties ar tiem šķēpiem, ko varētu raidīt oficiantes skatiens, ātri nomurmināju, ka nekur nepiedalīšos. Taču daudzus citus negants skatiens neaptur.

"Līdz šim atbilde uz jautājumu, vai čeku vajag, bieži bija "nē", bet šobrīd situācija ir mainījusies. Šis process atstās pozitīvu ietekmi arī uz Valsts ieņēmumu dienesta darbu, jo caur Čeku loteriju mēs iegūsim nepastarpinātu informāciju par to, kādi čeki un no kādām iekārtām tiks izsniegti. Tas nozīmē mazāk administratīvā darba mums un to, ka uzņēmēji mazāk izjutīs mūsu klātbūtni," tā iepriekš medijiem izsūtītajā ziņā skaidroja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. 

Tomēr loterija nav nekāds jaunais divritenis, kas nule izgudrots, – valsts arī iepriekš organizējusi dažādas loterijas, lai papildinātu zelta dālderu krājumus.

Šodienas zelts gan, kā apliecina arī valsts amatpersonu skaidrojumi, ir informācija.
 

Rezultāti vēl jāgaida

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš SestDienai atzīst, ka šobrīd vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājumus par Čeku loterijas ieguvumiem, taču, visticamāk, tādus tā nesīs. Galu galā joprojām notiek manipulācijas ar kases aparātiem. VID gan neatklāj, kāds varētu būt pārkāpumu raksturs, ko ar informāciju no čekiem varētu iegūt, taču, kā atzīst dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa, būtiski ir arī, ka loterija varētu veicināt patērētāju uzvedības maiņu un čeki tiktu sagaidīti biežāk.

"Čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem. Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot "konsultē vispirms" principu," SestDienai skaidro VID pārstāve.

"Tas ir risinājums, kur īsti nav ko zaudēt," savukārt domā Strautiņš, kurš gan piebilst, ka loterijai būs arī blakus efekts, ko neviens īsti nevarēs izmērīt, – uzņēmumu uzvedības maiņa, zinot, ka šāda loterija notiek.


Aktivitāte liela

Tomēr čeku loterija nav nekāds pēkšņs un no gaisa nokritis jaunums. Galu galā Saeimai bija jāpieņem pat likums par to. 

VID čeku loterijas projektu vadītāja Anna Šapovala SestDienai norāda, ka Eiropā šāda prakse ir zināma jau kopš 1997. gada, kad līdzīgs pasākums tika ieviests Maltā. Viņa zina stāstīt arī par Slovākijas, Portugāles, Grieķijas, Lietuvas un Gruzijas pieredzi. Latvijā čeku loterija pirmo reizi minēta 2014. gadā publiskotajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.