Vēl nesen dzīvoju ar pārliecību, ka Facebook tīklā neesmu gardākais kumosiņš reklāmdevējiem, jo diezin vai par mani var viegli ievākt daudz privātas informācijas. Par savām ikdienas gaitām un dzīvi sociālajos tīklos daudz nerakstu. Nespēlēju spēles. Nepildu testus, lai pārbaudītu savas angļu valodas gramatikas zināšanas vai noskaidrotu, kurš Troņu spēļu tēls mani varētu nogalināt. Līdz ar to neesmu savu informāciju nodevusi izklaižu lietotņu izstrādātājiem un citām nezināmām trešajām pusēm. Tomēr neseno skandālu kontekstā man tomēr sagribējās uzzināt, vai sajūtas nepieviļ.
Facebook jau kādu laiku piedāvā iespēju lejupielādēt arhīvu ar daļu no datiem, kas par personu uzkrāta. Pazīstamais kriptogrāfijas un datordrošības eksperts, vairāku grāmatu autors Brūss Šneiers, SestDienai norāda, ka šajā arhīvā trūkst daudz būtiskas informācijas. Facebook uzrāda pilnu sarakstu ar to, ko portālam esam snieguši paši, taču ne visu informāciju, kas ir pieejama par mums. Piemēram, daļu informācijas portāls iegādājas no datu brokeriem, turklāt neatklāj, kā visas šīs pieejamās ziņas apstrādā un analizē. Tomēr es nolēmu arhīvu lejupielādēt. Pat tas, ko ieraudzīju šajā nepilnīgajā apkopojumā, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu – lai neteiku, ka likās biedējošs.
Visa centrā reklāma
"Katru reizi, kad kāds dalās ar informāciju Facebook, viņi to izvēlējušies proaktīvi, publicējot fotogrāfijas vai ziņas par sevi," aprīlī uzrunā ASV Kongresam teica Facebook dibinātājs Marks Zakerbergs. Tomēr vairāki skandāli un žurnālistiskie pētījumi liecina – atbilde nebija līdz galam godīga.
Lai gan ar publiski deklarētām pretenzijām uz tik cēliem mērķiem kā visas pasaules iedzīvotāju ciešāka kopā savešana – jāatceras, ka Facebook primāri ir reklāmas kompānija.
Tās 12 miljardu ienākumi gandrīz pilnībā (apmēram 98%) atkarīgi no reklāmdevējiem. Lai šos līdzekļus iegūtu, tā piedāvā tādu servisu, ko nespēj neviens cits. Facebook ļauj reklāmdevējiem ar samērā lielu precizitāti atrast ieinteresētu auditoriju. Cilvēki sociālajam tīklam sniedz tādu informāciju kā vārds, dzīvesvieta, dzimums un vecums. Tomēr ne tikai. Ar pašu lietotāju vai to draugu ierakstiem var uzzināt arī privātākas personības iezīmes, bet tas savukārt ļauj cilvēkus pēc interesēm un darbībām iedalīt dažādās portāla lietotāju kategorijās, kuras piedāvāt reklāmdevējiem, lai precīzāk sasniegtu dzīvniekmīļus, tehnoloģiju entuziastus vai gardēžus. Skaļāk izskanējušie skandāli gan saistās ar politisko reklāmu.
Septiņi gadi vienā mapē
Daļu no informācijas, kas pieejama Facebook, lietotāji var apskatīt iestatījumu sadaļā Tava Facebook informācija (Your Facebook Information). Jebkurš var pieteikties arhīva izveidei, ko pēc kāda laika varēs lejupielādēt. Saiti, kur to izdarīt, e-pastā saņēmu apmēram pusstundas laikā. Manā gadījumā – viss, ar ko Facebook biju dalījusies kopš reģistrēšanās brīža sociālajā tīklā pirms septiņiem gadiem, sver 710 megabaitu.
Failu, kas ļaus pārskatāmi aplūkot arhīvu, sauc index.html. To atverot, redzams saraksts ar dažādām kategorijām – ieraksti, fotogrāfijas un komentāri. Tas varētu būt saistošāk tiem, kas vēlas gremdēties atmiņās.
Taču pirmā kategorija, kas man atklāja ko pārsteidzošāku, ir Draugi (Friends). Tur var atrast ne tikai tos, kas draugu sarakstā ir pašlaik, bet arī tos, ar kuriem draudzība savulaik pārtraukta. Tātad Facebook krājas informācija par dažādām sadzīviskām neveiksmēm. Turklāt, kā ļauj secināt sadaļa Profila informācija (Profile Information), arī par neveiksmēm romantiskajā dzīvē. Ja esat starp tiem, kas neslēpj savu attiecību statusu un sirdsāķīšu identitātes no Facebook draugiem, nešaubieties – uzņēmums būs ievācis un glabās visu jūsu mīlas vēsturi.
Mambo un teltis
Vēl daudz interesantāka man šķita sadaļa Reklāmas (Ads). Lai gan portāls neatklāj, kā apstrādā un analizē informāciju, tur var noskaidrot, kurās lietotāju kategorijās pēc interesēm jūs ir iegrupējis Facebook. Tur ir dažādas kompānijas, kuru lapas portālā esmu atzīmējusi ar "patīk", piemēram, Al Jazeera. Tāpat ir arī abstraktākas kategorijas, kuru atrašanās manā interešu sarakstā nav pārsteidzoša, piemēram, kosmētika, branči, žurnālistika un klimata pārmaiņas. Citas gan man ir negaidītas – Itālijas Demokrātiskā partija, mambo mūzika un zvanveida teltis. Te jāpiebilst – pati par savu interesi neuzskatu nekāda veida teltis, kur nu vēl kādu specifisku telšu paveidu.
Visu rakstu par to, cik daudz par mums "zina" _Facebook_, lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Nesaprotu vienu:
Ato Sato