Džoel? Sveiks! Te Mārtijs Kūpers. Es tev zvanu no mobilā telefona. No īsta mobilā telefona. Personīga, rokās turama, pārnēsājama telefona, – aptuveni tādi vārdi izskanēja pašā pirmajā sarunā no mobilā telefona, ko 1973. gada 3. aprīlī pie auss bija piespiedis inženieris Mārtins Kūpers. Lielais, gaišais "klucis" pilnīgi noteikti neatgādināja šodienas telefonus. Tas drīzāk līdzinājās rācijai vai masīvai klausulei. Uz korpusa ekrāna nebija, vienīgi divas vertikālas pogu rindas un gara, gara antena. Taču sajūsma par atbrīvošanos no vadiem pārspēja pat bērna prieku, pirmo reizi paņemot rokās jaunu rotaļlietu. Pirms pusgadsimta tas patiešām bija īsts brīnums.
Sarunas laikā inženierim nācās sastapties ar vēl kādu jaunumu, kāds vadu telefona laikmetā nebija pierasts, – ielas trokšņiem. Mārtins stāvēja Ņujorkas Sestās avēnijas ietves malā, kamēr garām traucās automašīnas un fonā pļāpāja gājēji. Viņš bija iznācis no Hilton Midtown viesnīcas Manhetenas centrā, kur todien bija plānota Motorola komandas izgatavotās ierīces prezentācija, lai kādam žurnālistam nodemonstrētu jauno ierīci darbībā. Tobrīd viņam iešāvās prātā ķecerīga doma, ka ļoti atbilstoši būtu piezvanīt Džoelam Engelam, kurš citā amerikāņu kompānijā AT&T vadīja konkurējošu mobilo tālruņu programmu.
"Es nolēmu: kādēļ gan nesarīkot viņam īstu demonstrāciju?" pirms septiņiem gadiem intervijā biznesa ziņu aģentūrai Bloomberg to dienu "episko troļļošanu" atcerējās Kūpers, "un tieši to mēs izdarījām." Demonstrācija izdevās, jo Engels atbildēja uz zvanu, taču pēc Martina triumfālās palielīšanās apklusa. Vēlāk viņš esot centies mazināt konkurentu nodarīto triecienu pašapziņai, apgalvojot, ka neatceras šādu telefonsarunu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!