Pavasaris, visticamāk, paies jauna Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja un ģenerālprokurora meklējumos, jo 15. jūnijā otrais pilnvaru termiņš beidzas AT priekšsēdim Ivaram Bičkovičam, bet 11. jūlijā – ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Uz trešo termiņu ne viens, ne otrs kandidēt vairs nevar. Abas amatpersonas uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima, taču atšķiras kandidātu izvirzīšanas process. AT vadītāju apstiprināšanai Saeimā virza Augstākās tiesas plēnums, savukārt ģenerālprokuroru – AT priekšsēdētājs, kandidātu saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tiesa, patlaban Saeimā tiek skatīti grozījumi likumos, kas paredz mainīt ģenerālprokurora izvēles kārtību – kandidātu Saeimai pēc atklāta konkursa beigām izvirzītu Tieslietu padome. Taču dažādi vērtēti ir Tieslietu ministrijas rosinātie priekšlikumi kandidātu atlasi uzticēt īpaši izveidotai komisijai padomes ietvaros, kā arī paplašināt pretendentu loku.
Gada nogalē pilnvaras beigsies arī Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājam Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Jānim Vētram, kurš šajā amatā ir kopš 2009. gada, un padomes locekļiem. AIP 13 cilvēku sastāvā uz četriem gadiem apstiprina Saeima, bet vadītājs un viņa vietnieks tiek izvēlēti no padomes vidus aizklātā balsošanā.
Bumba ar laika degli
Līdz 2020. gada 14. novembrim norit parakstu vākšana par 13. Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, kuru Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atļāva sākt, ņemot vērā vairāku iniciatīvas grupu iesniegumus. Lai ierosinātu referendumu Saeimas atlaišanai, gada laikā kopš parakstu vākšanas sākuma ir jāsavāc desmitās daļas vēlētāju jeb 154 865 paraksti. Ja tas izdosies un paraksti būs derīgi, CVK jāpieņem lēmums par referenduma rīkošanu – tam jānotiek divu mēnešu laikā, bet konkrētu datumu nosaka Saeima. Jāatgādina, ka šādas iniciatīvas tiek virzītas ik pa laikam, taču parasti necik tālu netiek.
Šajā reizē sākotnējā iedzīvotāju aktivitāte bija ļoti liela, tomēr jau pēc pāris nedēļām balsstiesīgo interese par to noplaka. 2019. gada beigās par 13. Saeimas atsaukšanas ierosināšanu bija parakstījušies nepilni 44 tūkstoši iedzīvotāju. Līdz šim ir notikuši dažādi referendumi, taču tautas iniciēts referendums par Saeimas atlaišanu vēl nekad nav bijis.
Jukas galvaspilsētā
Aizvadītā gada nogalē sāktā Rīgas domes atlaišanas procedūra Saeimā varētu noslēgties 16. janvārī. Komisija likumprojektu par RD atlaišanu izskatīja triecientempā, un Saeima pēdējā rudens sesijas sēdē pirms Ziemassvētkiem konceptuāli to atbalstīja. Taču ir izskanējis, ka likumprojektu par galvaspilsētas domes atlaišanu varētu skatīt tikai tad, kad būs noslēgusies parakstu vākšana par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajiem grozījumiem divos citos likumos, kas ļautu ārkārtas vēlēšanās izraudzītu pašvaldības domi ievēlēt uz ilgāku termiņu. Šis jautājums sašķēlis koalīciju, jo viena no tās partnerēm – partija KPV LV – tiem iebilst. Tiesa, arī pati KPV LV nav vienota, taču vairākums partijas biedru neatbalsta gan RD atlaišanu, gan minētos grozījumus. Parakstu vākšana noslēgsies 14. februārī, un, ja tajā izdosies savākt vismaz desmitās daļas vēlētāju jeb 154 865 parakstus, par šo jautājumu notiks referendums. Pretējā gadījumā likumi tiks publicēti un līdz ar to stāsies spēkā. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka partijas jau pilnā sparā gatavojas gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un kā iespējamais vēlēšanu datums tiek minēts 2. maijs.
Reformas nebeidzas
Šis gads paies reformu zīmē – turpināsies pērn sāktā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), skolu tīkla sakārtošana un pārmaiņas veselības aprūpē. Netiek izslēgti mediķu un pedagogu streiki. Savukārt pirms Jāņiem tiek solīta skaidrība nākamgad gaidāmo nodokļu izmaiņās.
Skaidrība par novadu robežām
Lai jaunās domes varētu sākt darbu 2021. gada 1. jūlijā līdz ar pašvaldību vēlēšanām, Saeimai likums par Latvijas jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu būtu jāpieņem līdz šā gada jūnijam. Atsākoties Saeimas darbam pēc svētkiem, atbildīgā komisija ķersies klāt priekšlikumu un pašvaldību domju lēmumu izskatīšanai. Likumprojekts Saeimā jāskata trijos lasījumos, patlaban tam ir konceptuāls atbalsts, taču paredzams, ka novadu karte pēc priekšlikumu izskatīšanas vēl varētu mainīties. Vienlaikus tiks izstrādāti ar ATR saistīti normatīvie akti, piemēram, par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldību apvienošanās projektu un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, robežu noteikšanas kārtību u. c. Savukārt 2020. gada sākumā plānošanas reģioni sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un pašvaldībām spriedīs, kuri būtu prioritāri atjaunojamie autoceļi, lai reformas rezultātā uz novadu centriem varētu nokļūt ātrāk un pa labākas kvalitātes ceļiem. Šīs investīciju programmas apmērs līdz 2023. gadam plānots 300 miljonu eiro.
Lai galvassāpes nepāraug migrēnā
Ņemot vērā veiktās slimnīcu pārbaudes, Veselības ministrija līdz 1. aprīlim iecerējusi sagatavot slimnīcu tīkla reformu, kas paredz pārskatīt pašreizējo ārstniecības iestāžu iedalījumu līmeņos atbilstoši to sniegto pakalpojumu kvalitātei un pieprasījumam. Ministre Ilze Viņķele (A/P) paudusi, ka reformas rezultātā tiks stiprinātas konkrētu reģionālo slimnīcu visefektīvākās nodaļas un visas ārstniecības iestādes darbu turpinās. Viņķelei līdz 31. janvārim arī jāizpilda premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevums sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3.- 9. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
prokurors Vioriks