Stībelis: koncerti Krievijā ir noiets etaps

„Zini anekdoti par džeza muzikantu? Viņš aiziet pie daktera, un tas saka: baigās ziepes – jums palikušas trīs dienas, ko dzīvot. Džeza mūziķis: Ko!? Man nav naudas veselām trim dienām! Tāpēc nolēmām uztaisīt kaut ko tādu varbūt popsīgāku,” saka Jānis, beidzot ekskursu savā radošajā vēsturē, un mūsu turpmākā saruna izvēršas par Latvijas radiostacijām. Viena no retajām, ko viņš klausījies, ir Radio NABA, jo tikai tur var dzirdēt kaut ko alternatīvu – viņš izsaka nožēlu, ka tai vairs nebija savas frekvences un priecājas par ziņu, ka no februāra atkal ir. Un šie komplimenti nekādā ziņā nevarētu būt profesionāli savtīgos nolūkos, jo viņa paša mūziku Naba nespēlē.

Fragments no intervijas:

Varbūt klausies Baltcom Radio? Tur ir džezs, blūzs.
Klausos, kamēr tur nesāk muldēt par politiku. Amerikā – Losandželosā – ir viena līdzīga formāta radiostacija – Smooth Jazz, bet bez muldēšanas par to politiku pa vidu.

Centies norobežoties no politikas?
No politikas nav iespējams norobežoties. Ja nenodarbojies ar politiku, tad politika nodarbojas ar tevi. Ja tu esi muļķītis, tā tevi izmanto. Piemēram, ja tevi ņem kā mūziķi un bīda kaut kādā savā priekšvēlēšanu kampaņā. Ok, es saprotu - par visu ir samaksāts, un varbūt mūziķim nav nekādas saistības ar to, bet man liekas, un šis ir viens ārprātīgi svarīgs punkts, par ko vajadzētu runāt: ja nav pārliecības par to, ko atbalsti tajā reklāmā, tad kāda ir tevis paša vērtība?

Tik vien kā honorārs par piedalīšanos reklāmā.
Tieši tā! Ir jārēķinās ar to, ka šajā profesijā tu esi publisks tēls – ej uz intervijām, grozies, rādies… Tev ir atbildība. Tu nevari teikt: man ir viss vienalga, mani politika neinteresē, es norobežojos. Arī Bobs Mārlijs (viņš dzied fonā – aut.) it kā norobežojās un bija par mīlestību un mieru, bet arī tā ir politiska nostāja – pacifisms pa lielam arī ir politika. Skaidrs, ka tradicionālā rokenrola vērtība visos laikos ir censties ierobežot vardarbību un iestāties par mieru. Tas ir viens no pamatu pamatiem.

Savulaik tu daudz koncertēji Krievijā.
Nu jau neesmu tur bijis vairākus gadus, bet esmu pateicīgs liktenim, ka man bijusi šī lieliskā pieredze —Krieviju esmu izbraukājis krustu šķērsu gan ar Raimondu Paulu, gan ar Laimu Vaikuli. Bet tagad jūtu, ka tas man ir noiets etaps, prasās kāds jauns posms.

Līdz šim tas bija darbs, nevis sirdslieta?
Jā. Neviena maizīte nav bez garozas, bet galvenais, ka tā maizīte ir. No otras puses, daudzi par to var tikai sapņot — strādāt savā profesijā, ar to pelnīt un paralēli darboties arī radošajā sfērā. Tas pats ir ar privātiem pasākumiem — es labāk uzturu sevi formā, dziedot korporatīvajās ballītēs pieprasīto repertuāru, nevis strādāju citā profesijā. Pa labi un pa kreisi tiek paralēli attīstīti arī visādi citi interesanti projekti — esmu drusciņ padarbojies arī kā producents, veidojis aranžējumus studijā ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Londonā kā līdzproducents esmu strādājis ar Endiju Raitu — Simply Red producentu.

Vai viss jaunais albums ir latviešu valodā?
Jā, pilnībā latviski. Bet vēlāk tam būs arī angliskā versija. Ko es vispār saucu par soloalbumu? Ne jau to, kur esi nofotografēts un uzlikts uz vāciņa, bet to, kurā tu zini, par ko dziedi, jo gan tēmas, par ko tu raksti vārdus, gan mūzika, producēšanas process un aranžējumi — tas viss ir tavs. Skaidrs, ka mani draugi un kolēģi, kas tur piedalās, ir pievienotā vērtība, un, protams, Gints Stankevičs ar saviem aizvēsturiskajiem zvēriem — padomju sintezatoriem. Interesantu skaņu meklēšana ir viens no ceļiem, lai neiestātos rutīna, rakstot jau devīto albumu. Brīžiem gribas dzīvē kaut ko pamainīt un aiziet vienā vai otrā virzienā, bet Latvijā ir tik ļoti ierobežots loks, kas varētu klausīties alternatīvu mūziku. Tad vienīgais, kas atliek, ir taisīt alternatīvāku popmūziku.

Vai kādreiz esi gribējis aizbēgt no Latvijas?
Neesmu gribējis nekur bēgt, šī ir brīnišķīgākā vieta pasaulē, kur dzīvot. Esmu priecīgs, ka varu braukāt pa visu pasauli, bet agri vai vēlu tomēr velk uz mājām. Kā pasakā par Sprīdīti.

Visu interviju ar Jāni Stībeli lasiet žurnāla Sestdiena 13. – 19. februāra numurā!