Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Privātums internetā ir tikai ilūzija

Moderno saziņas rīku dzīlēs ir iestrādāti "atslēgas caurumi", pa kuriem specdienesti var ielūkoties mūsu dzīvē. Biedējot ar terorisma briesmām, tiek radīta sabiedrības kontroles sistēma, kas nonāk pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem.

Bijušā ASV izlūkdienestu datorspeciālista Edvarda Snoudena medijiem nopludinātā informācija nesusi atskārsmi, ka no izspiegošanas un privātuma aizskāruma nav pasargāts neviens, kurš lieto internetu vai mobilo telefonu. Specdienestu darbinieki var lasīt mūsu e–pasta saraksti, izsekot mobilā tālruņa atrašanās vietu vai pētīt interneta lietošanas vēsturi arī bez tiesas atļaujas. Lai gan atklātībā nonācis tikai aptuveni viens procents no Snoudena nokopētajos 1,7 miljonos slepeno dokumentu esošās informācijas, tas radījis daudzus šokējošas atskārsmes par ASV Nacionālās drošības aģentūras (NDA), kā arī Lielbritānijas Valdības komunikāciju centra darbībām, kas balansē uz likumības robežas vai pat šīs robežas pārkāpj. Kā vēsta britu laikraksts The Guardian, NDA ielauzusies deviņu lielāko pasaules interneta kompāniju (to vidū Microsoft, Google, Facebook, Apple, Skype) serveros, lai iegūtu privātus videomateriālus, fotogrāfijas un e–pasta saraksti. Tā radījusi programmatūru XKeyscore, ar kuras palīdzību spējot piekļūt un lasīt e–pasta lietotāju saraksti, kā arī vākt datus par "gandrīz jebko, ko tipisks lietotājs dara internetā" -pmeklētās mājaslapas, Google meklējumu vēsturi u.c. 

Vai tiešām tik masveidīgas, uz populārajām saziņas platformām bāzētas spiegošanas galvenais mērķis varētu būt pasargāt sabiedrību no teroristiem? Amerikāņu žurnālists, viens no aktīvākajiem Snoudena sniegtās informācijas publiskotājiem Glens Grīnvalds uzskata, ka tas nav īstais iemesls. "Teroristi taču labi zina, ka tiek novēroti visos iespējamajos veidos. Vienīgais, kam tas traucē, ir parastie cilvēki. Man nav nekādu šaubu, ka terorisms nav patiesais masu spiegošanas mērķis," secina Grīnvalds. Ieskats vēl nepubliskotajos Snoudena dokumentos Grīnvaldam licis saprast, ka īstais masveidīgās izspiegošanas nolūks varētu būt pavisam cits. "Mūsu rīcībā esošie dokumenti liecina, ka valdības plānojušas publiski pazemot konkrētus cilvēkus - radikālu politisku uzskatu paudējus, izmantojot ar spiegošanas programmu palīdzību savākto informāciju par viņu personīgo dzīvi. Tādā veidā šie atšķirīgo viedokļu paudēji varētu tikt diskreditēti un vairs nespētu savas idejas paust tikpat efektīvi," atklāj Grīnvalds. "Cilvēki rīkojas citādi, kad tiek novēroti. Novērošana rada "stindzinošo efektu". Tāpēc totalitāri režīmi mīl novērošanu - tā cilvēkiem liek kļūt konformistiskākiem, sistēmai pakļāvīgākiem," uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja Grīnvalds.

Vai arī Latvijā ārvalstu un vietējie specdienesti tur roku uz iedzīvotāju privātās elektroniskās saziņas pulsa? Par to var spriest tikai netieši, jo drošības iestādes par to neizsakās, atrunājoties ar valsts noslēpuma statusu. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicās atbildēt uz Sestdienas jautājumu, vai biroja rīcībā ir informācija, ka masu elektroniskās spiegošanas aktivitātes, piemēram, nelikumīga piekļuve iedzīvotāju korespondencei vai metadatiem, notikušas arī ar Latvijas datu plūsmām. Uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka viņu privāto saziņu internetā, interneta un mobilo telefonu lietošanas datus nelikumīgi nelasa un neapkopo specdienesti, SAB sniedz lakonisku, taču gana zīmīgu atbildi: "Pilnībā apzināties ārvalstu specdienestu izlūkošanas kapacitāti nav iespējams. Izlūkošanai elektroniskajā telpā ir tendence pieaugt."

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns Sestdienai skaidro: ja gadījumā dati (piemēram, e–pasta vēstule) tiek sūtīti no viena Latvijas servera uz citu vietējo serveri, tad amerikāņu, britu vai citu ārvalstu specdienesti tiešā veidā tam, visticamāk, nevarētu tikt klāt. Tādā gadījumā vajadzētu "vietējos", kas pieslēgtos svarīgiem punktiem Latvijas IT infrastruktūrā. Taču varot būt arī tādi gadījumi, kad vietējā datu plūsma tiek maršrutēta caur kādu citu valsti, piemēram, Zviedriju, kur drošības iestādēm saskaņā ar likumu pat ir atļauts brīvi pārtvert datus, kas šķērso tās robežu. 

Saskaņā ar Zviedrijas televīzijas SVT decembra sākumā publiskoto informāciju Latvijas iedzīvotājus, iespējams, visaktīvāk izspiego tieši Zviedrijas Nacionālā aizsardzības radio pārvalde, kas piekļūst datiem "britu stilā" - pieslēdzoties kabeļiem, jo liela daļa informācijas plūsmas no Krievijas un Baltijas valstīm iet tieši caur Zviedriju. Latvijas Ārlietu ministrija vietējiem medijiem toreiz atteicās komentēt šo informāciju, taču bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks zviedru televīzijai vaļsirdīgi atzinies, ka viņu šādas ziņas nepārsteidz un ka esot pat svarīgi, lai "ES un NATO kolēģi ir informēti par šejienes situāciju".

Poikāns brīdina, ka privātums internetā ir ilūzija. "Tas, ko cilvēki internetā dara it kā privāti, gluži vienkārši ir pieejams šaurākam cilvēku lokam, nekā tas, ko viņi dara publiski." Poikāns piekrīt Grīnvalda uzskatam, ka cilvēkam nebūt nav jābūt potenciālam teroristam, lai kļūtu par specdienestu mērķi. "Terorisms ir tikai ļoti ērta kārts - tiklīdz kā iebilsti pret masu spiegošanu, tevi apvaino terorisma atbalstīšanā. Taču izsekoti tiek arī aktīvisti, cilvēki ar atšķirīgiem politiskiem uzskatiem. Tā ir sena metode - ja nevari diskreditēt cilvēka pausto ideju, tad vērsies pret pašu cilvēku. Par katru var atrast ko nevēlamu, un nevienam nepatīk, ka viņš atrodas uz skatuves pilnīgi kails," skaidro Poikāns, iezīmējot iebiedētas, pilsoniski inertas nākotnes sabiedrības ainu. "Agrāk visus, kuri runāja par šādām lietām, sauca par sazvērestību teoriju piekritējiem. Tas, kas tagad ir atklājies, pārspēj jebkuru "sazvērestību teoriju". Vismaz es nevarēju iedomāties, ka izspiegošana notiek tik plašā mērogā. Tad jau Džordžs Orvels vēl bija optimists," atzīst Poikāns.

Visu rakstu par paņēmieniem, ar kādiem specdienesti izseko iedzīvotāju elektronisko saziņu, lasiet 14.februāra žurnālā Sestdiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Veļu laiks ar skaņas pastiprinātāju

Vispirms jāsaka, ka Uģa Oltes filmās dabu vēlētos pierakstīt kā Dabu – tieši ar lielo burtu, jo to savu pēdējo gadu daiļradē režisors ir padarījis par patiesu filmu varoni.

Šķēpu spožums un posts

Latvijas vieglatlētikā gadu desmitiem cerību disciplīna ir bijusi šķēpa mešana un spoži panākumi mijušies ar vilšanās brīžiem. Pagājušajā mēnesī Latvijas Šķēpa mešanas klubam apritēja jau 30. jubilej...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata