Prāvais neizlēmušo vēlētāju daudzums pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir pateicīgs materiāls negaidītiem rezultātiem vai vismaz vienam otram pārsteigumam. Nesenākās vēlēšanas un referendumi tuvākās un tālākās zemēs ir iemācījuši, ka svārstīgajiem vēlētājiem ir ļoti liela nozīme galarezultāta izlemšanā. Un tieši uz šo grupu visvairāk jāfokusējas politiskajiem spēkiem, liekot lietā visus pieejamos instrumentus, pat humoru un personificētas reklāmas. Arī jaunākie politologu veiktie pētījumi liecina, ka reklāmas pasākumi faktiski spēj ietekmēt tikai neizlēmušo cilvēku domas, bet centieni mainīt jau izlēmušo balsotāju viedokli lielākoties ir lemti neveiksmei.
Pirms katras kampaņas politisko partiju līderiem jāpieņem nozīmīgs lēmums – kurai sabiedrības daļai pievērsties visaktīvāk. Iespēju ir daudz. Var koncentrēties uz saviem lojālajiem atbalstītājiem, nostiprināt viņu pārliecību un sargāt no pārvilināšanas. Var uzrunāt svārstīgos konkurējošo partiju vēlētājus vai arī tēmēt uz auditorijas daļu bez stingras politiskās orientācijas jeb neizlēmušajiem. Tieši pēdējie ir iekārojams kumoss 13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, jo vēl septembra sākumā to bija gandrīz 38% no visiem vēlētājiem. Iespaidīgs daudzums. Apvārdojot tos visus, varētu pat uzvarēt vēlēšanās.
Koncentrēties uz neizlēmušo pārliecināšanu mudina arī zinātniski darbi. Analizējot 49 pētījumus un eksperimentus par ASV pašvaldību un prezidenta vēlēšanām, politologi konstatējuši, ka priekšvēlēšanu kampaņas ir absolūti neefektīvas cilvēku pārliecināšanā par to, kā balsot.
"Tiešais pārliecināšanas efekts ar kampaņas pasākumiem – tādiem kā vēstules, telefonzvani un tikšanās – būtībā ir līdzvērtīgs nullei. No brīža, kad vēlētājs izšķiras par savu favorītu, viņu pārliecināt ir ļoti grūti," žurnālā American Political Science Review raksta darba autori Džošua Kalla no Bērkli Kalifornijas Universitātes un Deivids Brukmans no Stenforda Universitātes. Gluži apaļa nulle tā gan nav, taču tuvu tai. Ar klasiskajām pārliecināšanas metodēm varot mainīt tikai viena viedokli no katriem 175 vēlētājiem.
Pētnieki uzsver, ka gandrīz visu izanalizēto pētījumu fundamentālais slēdziens ir tāds, ka aktīvā daļa vēlētāju izvēlas savu favorītu jau vairākus mēnešus pirms balsošanas, kad priekšvēlēšanu cīņa sākas un tiek iepazīti kandidāti. Pēc tam uz šo grupu reklāmas kampaņas vairs nedarbojas. Arī interneta un TV reklāma sniedz līdzīgu rezultātu, tiesa, par to vēl nav savākti tik pārliecinoši pierādījumi.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5 . līdz 11. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
"Superjaunā" Vemjotība
oskars
Artuss Kaimiņš