Biežāk atrodami komentāri, ka deputāti «ne velna nestrādā» un nodarbojas ar populismu; ir, kas norāda, ka parlamenta opozīcija tikai kavē valdības darbu un tāpēc valstī nekas labs nenotiek. Ir arī tādi, kas pie katras iespējas iesauksies: "Atlaist Saeimu!"
Viena no mērauklām, kā censties objektīvi novērtēt deputātu efektivitāti un spēju strādāt, ir Saeimas balsojumu analīze – ja neviens lēmums netiek pieņemts, ja opozīcija vienmēr spītīgi balso pret visiem likumiem utt., tiešām var teikt, ka ir problēma. Lai varētu novērtēt, kā valdību veidojošo partiju deputāti spēj sastrādāties ar opozīcijas frakcijām un kā tas parādās balsojumos, SestDiena kopā ar programmētājiem*, izmantojot Saeimas datu bāzi, analizēja skaitļus, kas slēpjas aiz "šoviem".
Draudzība procentos
Interesantu ainu skaitļi iezīmē par partiju savstarpējām attiecībām. Bieži vien dažādi politiskie spēki apgalvo, ka nekad nesadarbosies, un rada priekšstatu par gluži nesamierināmām frontēm, bet, piemēram, 2015. gada jūnijā, balsojot par plašas diskusijas sabiedrībā izsaukušajiem grozījumiem izglītības likumā, kurus tautā iesauca par tikumības likumu, starp NA un Saskaņas viedokļiem nebija nekādu nesaskaņu. Tāpat arī citos gadījumos koalīcijas partijas labprāt pieņem opozīcijas atbalstu.
Pēc datu analīzes SestDiena secināja, ka partijas nebūt nav tik nesamierināmi pretinieki, kā varētu šķist pēc to izteikumiem. Skaitļi liecina, ka apmēram 70% gadījumu frakcijas "par" pogu balsojumos spiedušas par vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Jāpiebilst gan, ka šajā analīzē izmantoti tikai jau apstiprinātie (galīgajā lasījumā pieņemtie) vai noraidītie likumprojekti un to grozījumi.
Lai gan pirmajā brīdī varētu šķist, ka vismazākā saderība ir starp Nacionālo apvienību, kas sevi pozicionē kā izteikti latvisku partiju, un Saskaņu, kas tradicionāli demonstrē sevi kā uz krievvalodīgo elektorātu orientētu, tomēr tā nav. Šīs abas partijas spēj rast kompromisu un "kopīgi" balsot par 67% gadījumu. Visretāk (66%) balsojumos kopīgu valodu atradušas Saskaņa un NSL. Savukārt "visdraudzīgākās" partijas ir koalīciju veidojošās Vienotība un ZZS, kuras kopīgi atbalstījušas 83% likumprojektu.
Nerada strīdus
Politologi par "70% draudzības robežu" nav pārsteigti. Juris Rozenvalds un Ivars Ījabs atzīst, ka principā šāds skaitlis Latvijas situācijai šķiet adekvāts. Eksperti atgādina, ka parlamentā mēdz būt dažādi balsojumi, kas ir drīzāk funkcionāli, nevis ideoloģiski – piemēram, balsojumi par likumprojekta nodošanu komisijai vai citi tehniski jautājumi, kas īsti nerada vajadzību kašķēties.
Kā piemēru grozījumiem, kas nerada strīdus, var minēt pagājušā gada novembrī pieņemtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas noteica zināmus atvieglojumus alkohola ražotājiem, kuri nepārsniedz 15 000 l vai 1000 l absolūtā alkohola daudzuma gadā. Par šiem grozījumiem, kā liecina Saeimas stenogrammas, debates nenotika, un trešajā lasījumā likumprojektu atbalstīja visi 85 klātesošie deputāti. Jāņem arī vērā, ka Latvijas partijām nav izteiktu ideoloģisko nostādņu, tās mēdz pielāgoties "vēja virzienam", un var uzskatīt, ka deputāti iebilst un rada konfliktus tikai gadījumos, ja viņiem tas ir izdevīgi.
Tāpat secināms, ka tautas kalpiem nav grūti vienoties par atbalstu likumprojektiem, kas "izskatās labi". Viens piemērs, par ko laikraksts Diena rakstīja vēl pavisam nesen, – 88 deputāti atbalstīja uz neprecīziem datiem balstīto likumu, kas no vasaras aizliegs pārdot enerģijas dzērienus personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Zem veselības rūpju karoga likums atbalstīts un izsludināts, lai arī Latvijā šos dzērienus lieto tikai daži procenti jauniešu un šāds liegums var novest pie starptautiskiem tiesu darbiem.
Rozenvalds uzskata, ka, vērtējot partiju balsojumus, jāņem vērā arī tas, ka Latvijā nav patiesi eiroskeptisku partiju, tādējādi liels skaits dažādu no Briseles nākušo likumu un grozījumu tiek pieņemts bez liekām problēmām. Tāpat tiek panāktas savstarpējās "ēnu" vienošanās. Piemēram, NSL frakcijas deputāts Ringolds Balodis skaidro, ka Saskaņa, lai gan ir opozīcijas partija, bieži vien izmanto savas skaitliski lielās frakcijas izmēru, lai sadarbotos ar valdošajām partijām. Deputāts to uzskata par politisko kartelismu.
Savukārt citi aptaujātie parlamentārieši no koalīcijas partijām skaidro, ka daudzi jautājumi jau tiek izdiskutēti komisijās un, ja Saeimas sēdes balsojumā sākas debates un strīdi, tie drīzāk norakstāmi uz opozīcijas vēlmi "krāt punktus vēlētāju acīs".
Ģedovšina Saeimā
Runājot ar opozīcijas pārstāvjiem, rodas sajūta, ka vismaz uzrunātie politiķi izjūt zināmu aizvainojumu par to, kā vadošās partijas attiecas pret pārējiem. Balodis pat min, ka attiecības starp varas partijām un opozīciju salīdzināmas ar PSRS armijas ģedovšinu. "Ja parunājas ar politiķiem, kas nāk no partijām, kuras kādreiz bijušas opozīcijā, viņiem ir stāsti par attieksmi pret viņiem, kad viņi bija opozīcijā," norāda deputāts. Viņaprāt, šie politiķi savā ziņā neapzināti "un dažkārt arī apzināti" atspēlējas.
Arī LRA frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš SestDienai pauž sašutumu par kopējo attieksmi pret opozīciju un norāda, ka principā šobrīd viss esot iestrēdzis 90. gadu tradīcijās. Deputāts atsaucas uz Māra Kučinska (ZZS) veidotās valdības deklarāciju, kurā neesot ņemts vērā neviens opozīcijas ieteikums. Viņaprāt, vadošās partijas izmanto sistēmu, lai saglabātu savu ietekmi. "Tā principā nav godīga politika. Es vēlētos partijām, kuras startēja ar demokrātijas un taisnīguma, un godīguma vārdiem uz lūpām, jautāt, kur ir tas taisnīgums un godīgums?" jautā deputāts.
"Citos parlamentos ir obligāts pienākums nenoraidīt ideju tikai tāpēc, ka tā nāk no opozīcijas, tās vismaz ielaiž komisijas kaskādēs. Mēs esam diezgan unikāli šajā ziņā – šeit ir koalīcija, mazvērtības kompleksu dzīta," teic Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Koalīciju veidojošo partiju deputāti, kā jau varētu paredzēt, ir mazāk kritiski un uzsver, ka opozīcijas idejas tomēr tiekot ņemtas vērā. Raivis Dzintars gan atzīst – opozīcijas sajūta, ka priekšlikumi tiek noraidīti, jo tie nāk no "nepareizās partijas", nav bez pamata. "Diemžēl reizēm tas tā mēdz būt, bet mēs esam centušies nākt pretī. Ir bijis, ka balsojam kopā ar opozīciju. Mēs paši esam izbaudījuši, kā tas ir – atrasties opozīcijā." Tomēr reizēm vaina jāuzņemas arī pašiem opozicionāriem, kuri nepietiekami izstrādā priekšlikumus vai gluži vienkārši necīnās par atbalstu tiem.
* Dati no Saeimas datubāzes iegūti un analizēti, pateicoties programmētājam Jānim Baižam, programmēšanas studentam Jānim Jansonam un School of Data Latvia rīkotajam hakatonam.
Visu rakstu par Saeimas darbu, ģedovšinu un opozīcijas uzdevumu parlamenta darbā lasiet 24. marta žurnālā SestDiena!