Ar Ingu Muižnieci tiekos viņas izveidotā uzņēmuma Sonido birojā Elijas ielā Rīgā. Viņa ne bez pamata ir lepna un rāda fotogrāfijas, kā uzņēmums attīstījies. Pirmais «birojs» bijusi maza istabiņa bez mēbelēm, jo ir taču arī iespēja sēdēt uz… grīdas! Taču tagad Ingas zvanu centrs iekārtojies mājīgās telpās, kas īpaši piemērotas arī darbiniekiem ar kustību traucējumiem.
Sonido pamatdarbība ir zvanu centrs, taču tas ieguvis arī sociālā uzņēmuma statusu un tagad, kā saka pati Inga, «nodarbina foršos» un piedāvā cilvēkiem vienkārši parunāties. Tieši ierobežotās iespējas komunicēt ar citiem un vientulība ir problēmas, kuru sekas Inga redz savā ikdienas darbā. Cilvēki zvana, piemēram, uz autostāvvietu informācijas tālruni, ne tik daudz, lai noskaidrotu kaut ko par lietu, bet gan tādēļ, lai uzgāztu operatoram klausules otrā pusē savas negatīvās emocijas.
Apčubinātājs kā profesija
Ingas pašas pirmā darbvieta bijusi 1188 uzziņu birojā, un arī pēcāk visa viņas pieredze saistīta ar zvanu centriem. Sākumā pati strādājusi vairākos no tiem par operatori, vēlāk palīdzējusi uzņēmumiem tādus izveidot. Pirmais no tiem bija uzņēmums TeleMedia, kas uzturēja citu uzziņu tālruni – 1189.
"Es ar šo pieredzi un rezultātu ļoti lepojos, ka man – nezinošai – bija dota iespēja izveidot zvanu centru, gan ieviešot klientu apkalpošanas nolikumu, gan to, kā jārunā," atzīst uzņēmēja. Pēcāk Inga saņēmusi vairākus piedāvājumus izveidot zvanu centrus vēl citos uzņēmumos, līdz nonākusi pie atziņas, ka tieši šie sākuma soļi viņai ir vismīļākie: "Kādā brīdī es sapratu, ka man patīk veidot zvanu centrus, bet tālāk nepatīk ar tiem auklēties. Man patīk uztaisīt un nodot tālāk." Vienlaikus, strādājot ar šiem atsevišķajiem projektiem, sieviete arī sapratusi, ka viņai ir ļoti svarīgi, kā uzņēmumā izturas pret darbiniekiem.
"Man ir svarīgs cilvēciskais faktors. Tikai pēc tam mēs liekam akcentu uz peļņu, uz kvalitātes rādītājiem, jo, ja cilvēks nejūtas apmierināts, viņš nevar labi izdarīt savu darbu," savas uzņēmējas filozofijas pamatnoteikumu uzsver Sonido vadītāja. Iepriekš gan bijušas reizes, kad tāpēc šķiršanās no sadarbības partneriem iznākušas skarbas. Pēc viena šāda gadījuma Inga tad arī nolēmusi pierādīt, ka var uzņēmumu vadīt citādi.
Tā 2013. gadā izveidots Sonido. Sākumā klājies ļoti grūti, apkalpoti korporatīvie klienti ienākošo zvanu segmentā. "Es liku visu akcentu uz cilvēkiem, kas pie manis strādā. Man bija svarīgi, kā viņi jūtas. Jo, ja viņi jūtas labi, viņi var nodrošināt ārkārtīgi labu klientu servisu," atkārtoti uzsver Sonido dibinātāja, kurai pašai kopā ar darbiniekiem sanācis izēst krietnu pudu sāls, jo pirmos gadus strādājusi arī pati teju visas nakts maiņas. Nu, lai zinātu, ka visi darbinieki jūtas tiešām labi, Sonido savā darbinieku sarakstā ieviesuši tādu amatu kā "apčubinātājs". Šī cilvēka uzdevums esot noskaidrot, kas katram kolēģim patīk, nepatīk, kā katrs jūtas vai kādam nav vajadzīgas brīvdienas.
Svarīgs citu ieteikums
Sonido situāciju būtiski mainījusi iesaistīšanās biznesa tīklošanas organizācijā BNA International, un tagad Inga jau droši var teikt, ka lielākā daļa biznesa klientu nākuši, tieši pateicoties šai biznesa platformai. "Mans pakalpojums nav lēts, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tevi kāds iesaka," skaidro uzņēmēja un pauž pārliecību, ka zvanu centru pakalpojumu var ieteikt vienīgi tie, kas to izmēģinājuši. Protams, bieži nācies saskarties ar īgniem zvanītājiem – no tā arī laika gaitā nākusi apjausma, ka cilvēkiem reizēm ir nepieciešamas vienkārši cilvēciskas sarunas. (Jāatzīst, arī mūsu intervija ik pa laikam aizplūst prom no sākotnējā mērķa, un es jūtu, ka lēnām sāku stāstīt par sevi – tā intervijās bieži negadās, kas acīmredzami liecina, ka esmu nonākusi profesionāla sarunbiedra kompānijā.)
Tieši pēc šīs apjausmas tad arī tapusi zvanu līnija Parunāsim!, kas ir vieta vienkāršām sarunām bez pretenzijām uz psiholoģisku atbalstu. Tādu varot sniegt, piemēram, krīzes centra Skalbes tālrunis, uz kuru Parunāsim! līnijas darbinieki arī, atpazinuši krīzes situācijas, zvanītāju pāradresē. Un otrādi – ja krīzes centros, kuros ikdienā pie telefona strādā profesionāli krīzes intervences un psiholoģiskā atbalsta speciālisti, tiek saņemts zvans, no kura skaidrs, ka zvanītājam vienkārši vajag kādu, ar ko parunāt, tiekot ieteikts zvanīt uz Sonido uzturēto līniju.
Tāpat pamazām attīstījusies ideja par cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanu. Kolēģe vaicājusi, vai operatora darbā sarunām ar cilvēkiem nevarētu strādāt viņas tēvs, kas ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā.
"Es teiktu, ka no tā laika es sevī esmu atklājusi daudzas īpašības, kuras pat nenojautu, un arī daudz stereotipu par cilvēkiem ar invaliditāti. Ja es nebūtu ar viņiem iepazinusies, domāju, ka joprojām dzīvotu stereotipos," tagad atzīst Inga. Viņai šķitis, ka varbūt cilvēki ar invaliditāti negrib strādāt, ka grib vien sēdēt uz pabalstiem. Taču nu viņa zina, ka tās ir muļķības. "Lai mums nebūtu vispār šis termins jālieto, mēs paši pie sevis birojā izdomājām, ka mēs viņus sauksim par foršajiem," saka uzņēmēja. Tieši foršo atbalstam arī saņemts pirmais Altum grants, kas ir pieejams kā investīcija sociālajiem uzņēmumiem. Par to iekārtotas biroja telpas – galdi ir tādā augstumā, lai pie tiem varētu strādāt cilvēks invalīdu ratiņos, ir arī vieta atpūtai un mācībām piemērotas telpas. Drīzumā Elijas ielas biroju kompleksā tiks piemērotas arī labierīcības.
Līnijā Parunāsim! patlaban pārsvarā strādā foršie, kā arī cilvēki, kas ir vecāki par piecdesmit gadiem, jo tieši šie cilvēki bieži vien ir vislabākie klausītāji.
Peļņa tiek sarunām
Lēmums, ka uzņēmumam jākļūst par sociālo uzņēmumu, mainījis līdzšinējo Sonido darbību. Inga novērojusi, ka nu darbinieki ir daudz ieinteresētāki iesaistīties, viņiem ir svarīgi, ka nauda tiek pelnīta nevis īpašnieka vajadzībām, bet citiem mērķiem. Sonido gadījumā ienākumi no klientu servisa nodrošināšanas korporatīvajiem klientiem tiek novirzīti Parunāsim! līnijas uzturēšanai, kas, protams, nekādu peļņu nenes.
Kas ir vidusmēra Parunāsim! zvanītājs? Inga secina, ka droši vien tā ir sieviete nedaudz virs 30 gadiem, kas ir vientuļa un varbūt grib ar kādu iepazīties, taču īsti nevedas. Puse no zvanītājiem esot jau regulāri Parunāsim! klienti, viņi stāstot par to, kāda jauna grāmata izlasīta, kas pamanīts uz ielas vai kāda filma redzēta. Kad Inga projektu sākusi, zvanījuši ap 40 cilvēkiem mēnesī, nu klientu skaits jau desmitkāršojies, un viņa gribētu līnijas kapacitāti vēl palielināt, jo ir pārliecināta, ka pieprasījums pēc šāda pakalpojuma tikai augs. Ja jau ir pat valstis, kurās ir Vientulības ministrija, skaidrs, ka problēmas, kas ar to saistītas, pieprasīs aizvien jaunus risinājumus.
Turklāt sociālā uzņēmuma statuss ļauj Ingai ne vien iegūt investīcijas uzņēmuma attīstībai, bet arī piedāvāt korporatīvajiem klientiem pakalpojumu ar pievienoto vērtību – dažādus zvanu centru pakalpojumus taču piedāvā gana daudz uzņēmumu, taču Sonido klienti, nopērkot vajadzīgo pakalpojumu, atbalsta arī "foršo" nodarbinātību. Vēl Ingai ir svarīgi, ka iesaistīšanās Sociālās uzņēmējdarbības darbības asociācijā viņai ļauj iepazīties ar līdzīgi domājošajiem un palīdzēt citiem attīstīt savas sociālās uzņēmējdarbības idejas.
Lai nebūtu jākaunas
Sarunas beigās Inga nedaudz pārsteidz ar atziņu, ka sociālā uzņēmējdarbība ir viņai piemērots ceļš arī tāpēc, ka vienkārši esot kauns pelnīt. Sievietei pašai šķiet, ka, neskatoties uz dažādām grūtībām, kas piedzīvotas, kopumā viņai viss dzīvē padevies samērā viegli – gan skolā, gan darbā. Un tas vienkārši nav godīgi pret tiem, kam visā jāiegulda lielāka piepūle, – arī tāpēc viņa uzskata par savu pienākumu dalīties ar citiem.
"Un tad kādā brīdī, kad es sāku uzņēmējdarbību, par kuru es neko nezinu, un man sanāk labāk nekā tiem, kas studējuši uzņēmējdarbību, man ir tāda neērtības sajūta," viņa saka un atceras, ka, jo lielāka peļņas daļa palikusi pāri, jo vairāk šī neērtības sajūta pārņēmusi. Līdz ar to var teikt: sociālā uzņēmuma statuss viņai svarīgs arī tādēļ, lai pati justos labāk.
Tiesa, Ingai ir arī skaidri tuvākās nākotnes plāni – jāattīsta uzņēmums un ar laiku jāiziet arī starptautiskā tirgū. Tas zvanu centram ir iespējams, jo īpaši tāpēc, ka Latvijas iedzīvotājiem ir labas angļu un krievu valodas zināšanas. Tāpēc gluži reāla ir iespēja, ka, piemēram, taksometru Stokholmā kādā brīdī varēs izsaukt, zvanot uz Sonido biroju tepat, Rīgā. Tāpat Ingas plānos ir jau tuvākajos gados finansiāli atbalstīt vēl citus sociālos uzņēmumus.
Ko Inga uzzinājusi par sevi, kopš viņai ir uzņēmums? Atbildot uz šo jautājumu, sieviete sāk garu un personīgu stāstu, no kura skaidrs – acīmredzot viņu vadījusi arī spītība pierādīt, ka visiem skeptiķiem, kas par viņas spējām šaubījušies, nav taisnība. Jāsecina – Ingai ir izdevies.