Inese Okonova
Dosjē
- Izglītība: bakalaura grāds politikas zinātnē Latvijas Universitātē (LU), studējusi arī vēsturi LU un tūrismu Vidzemes Augstskolā.
- Pieredze: īsu brīdi bijusi skolotāja, deviņus gadus strādājusi loģistikas uzņēmumā Scan-Thors Baltikum, bijusi arī ārštata tulkotāja. Konsultante Līgatnes tūrisma informācijas centrā, vēlāk – Līgatnes kultūras un tūrisma centra vadītāja.
- Kā nonāca IT: līdzšinējā darbā bija jāstrādā ar lielu datu apjomu, sāka likties, ka tas sanāk un saista, patika saskatīt datu likumsakarības. Vispirms izgāja She Goes Tech mācības. Tad pieteicās Accenture kursos vakaros, vēlāk iestājās šī uzņēmuma Scala programmēšanas būtkampā lielo datu jomā.
- Šībrīža darbs: darba procesā apgūst datu inženiera prasmes Accenture.
- Nākotnes plāns: bez datu inženierijas interesē arī datu zinātne. "Kaut kur starp abām šīm radniecīgajām jomām droši vien nobāzēšos."
- Ģimene: dzīvo Līgatnē, precējusies, trīs bērni – dēlam ir 12 gadu, meitām deviņi un četri gadi.
- Hobiji: daudz lasa, spēlē galda spēles, piedalās erudīcijas konkursos, ar ģimeni brīvdienās apceļo Latviju.
- Dzīves moto: "Neesmu liela plānotāja, ļaujos dzīves ceļam, lai tas mani kaut kur aizved."
Kas nepatika iepriekšējā profesijā, kāpēc izlēmāt sākt karjeru no jauna?
Patiesībā kultūras un tūrisma centra vadīšana Līgatnē bija ļoti interesants darbs, bet tam bija viens liels mīnuss – bija jāstrādā brīvdienās un vakaros. Tad ir grūti atrast laiku ģimenei. Turklāt arī mans vīrs strādā tūrismā, ir gids. Tas lika skatīties uz kaut ko citu.
Kas informācijas tehnoloģiju (IT) nozari padara tik iekārojamu, ka ir vērts uz to pārkvalificēties?
Bija skaidrs, ka šis darbs nekur nepazudīs, kļūs arvien pieprasītāks, tāpēc šī varētu būt stabila karjera. Otrs – tā ir ļoti daudzveidīga joma, kurā savu nišu var atrast ļoti dažādi cilvēki: gan radoši, gan analītiski, gan ekstraverti, gan introverti. Un – nav ko liegties – te var nopelnīt cilvēka cienīgu algu.
Kas bija visgrūtākais? Bija "jāpārprogrammē" galva?
Galva droši vien pati arī veda šajā virzienā. Ja to dara mazliet lielākā vecumā, ir jārēķinās, ka sāc no sākuma, ka neesi vairs priekšnieks un iepriekšējie lauri līdzi nenāk. Jābūt arī gatavam nepārtraukti mācīties. Man gan šķiet, ka tas ir arī ļoti liels pluss. Grūti man bija laikam tas, ka šī ir pilnīgi cita sfēra un zināšanu apjoms, kas jāapgūst, lai orientētos un panāktu kolēģus, ir ļoti liels. Šobrīd ir interesanti, lai gan gadās visādas klupšanas, krišanas un celšanās. Bet ikreiz, kad kaut kas sanāk, ir ļoti liels gandarījums. To varbūt cilvēki tā nenovērtē, bet IT ir arī ļoti radošs darbs.
Sākt atkal no sākuma 40+ gadu vecumā – vai nav par vēlu? Bail nebija?
Izlēmu: kā būs, tā būs! Ja nesanāks, tad nekas traks ar mani nenotiks, gan jau es sev pielietojumu atradīšu. Par vēlu nav, var mēģināt arī lielākā vecumā. Bet, protams, ir grūtāk, jo nav tik daudz brīvā laika, ko veltīt mācībām, gribas to atlicināt arī bērniem.
Lielais trumpis ir dzīves pieredze. Ir vieglāk atpazīt un ieraudzīt lietas, kas ir svarīgas, un atšķirt tās no mazāk svarīgām. Arī motivācija ir cita nekā jaunākā vecumā, kad vēl īsti nav skaidrs, kam tev kas ir vajadzīgs. Taču uztvere vairs nav tik asa, lai gan tā, protams, ir arī treniņa lieta. Un ir grūtāk nosēdēt daudzas stundas pēc kārtas, gribas fiziski izkustēties.
Lielākais pārsteigums IT?
Tas, ka zem tiem diviem burtiem slēpjas ļoti daudzas un dažādas jomas un amati un ka arī cilvēki, kas strādā IT, ir ļoti dažādi. Iepriekš arī man kaut kur galvā bija stereotips par noslēgto tipiņu ar brillēm…
Cik lielos draugos līdz šim bijāt ar tehnoloģijām? Mīļākais gadžets?
Gadžetu draugs es varbūt biju mazāk, bet vēlme kaut ko apgūt programmēšanā man bija gan. Izmantojot Coursera kursus, mazliet biju pamācījusies Python. Iepriekšējos darbos esmu bijis tas cilvēks, kuram patīk ekselis un kurš varbūt ir mazliet prasmīgāks tehnoloģiju lietotājs nekā citi. Par lielisku izgudrojumu jau daudzus gadus uzskatu e-grāmatu lasītāju – rokassomiņā var paņemt līdzi visu bibliotēku un izvilkt kaut ko pēc vajadzības un noskaņojuma.
Sergejs Čekunovs
Dosjē
- Izglītība: pabeidzis LU Ekonomikas fakultāti.
- Pieredze: pirmais darbs – kases operāciju daļas inspektors bankā. Pēc tam izveidojis karjeru transporta un loģistikas jomā. 11 gadu strādājis kompānijā SB Logistics, vēlāk – vairākos citos nozares uzņēmumos.
- Kā nonāca IT: pauzē starp darbavietām Accenture personāla atlases vadītāja Elena Markovska ieteica izmēģināt spēkus IT jomā. Sergejs Accenture iestājās uzņēmumu resursu plānošanas sistēmas SAP tehniskajā būtkampā, kur mācījās SAP programmēšanas valodu ABAP. Vēlāk izgāja arī SAP funkcionālo būtkampu.
- Šībrīža darbs: SAP funkcionālais konsultants klientu atbalsta komandā Accenture.
- Nākotnes plāns: "SAP ir milzīga programma – kā atsevišķs Visums. Tur ir tik daudz moduļu, ka vari būt perfekts speciālists vienā modulī un labi pārzināt vēl vienu, bet nekad nevarēsi teikt: es zinu visu par SAP. Ir kur attīstīties."
- Ģimene: dzīvo Dreiliņos, precējies, ir dēls.
- Hobiji: ļoti patīk lasīt. Daudz brīvā laika velta dēlam. "Īpaši pandēmijas laikā – kopā mācāmies septītajā klasē un mūzikas skolā."
- Dzīves moto: "Cenšos domāt ar savu galvu. Klausīties citos ir vērts, bet pēc tam izanalizē, ko esi dzirdējis."
Kas nepatika iepriekšējā profesijā, kāpēc izlēmāt sākt karjeru no jauna?
Transporta un loģistikas sfērā biju iepazinis gandrīz visas jomas – pamatā autotransportu, bet arī jūras, gaisa, mazliet dzelzceļa kravu pārvadājumus. Kad visu zini, var, protams, specializēties kādā šaurā jomā, bet man tas nebija interesanti. Sāku pamazām skatīties ko citu. Vēl viens iemesls – sieva arī strādā transporta un loģistikas jomā. Man bija pauze starp darbavietām, un nospriedu, ka nevajag visas olas likt vienā grozā.
Kāpēc vērts pārkvalificēties tieši uz IT nozari?
Datori mūsu dzīvē aizņem arvien lielāku vietu, un neredzu, ka nākotnē tendences mainīsies. Šī ir ļoti perspektīva sfēra. Man patīk, ka Accenture viss ir caurspīdīgs – man ir skaidrs, kas jādara, lai izaugtu un pilnveidotos kā profesionālis. Atšķirību redzu arī ikdienā. Transporta un loģistikas sfērā tu izveido loģistikas ķēdi un atbildi par visu šo ķēdi. Vari izdarīt savu darbu izcili, bet, ja ir problēmas, kas radušās no tevis neatkarīgu apstākļu dēļ, pasūtītājs tāpat visas pretenzijas griež pret tevi. Tas ir frustrējoši. IT, vismaz sava tagadējā amata līmenī, atbildu tikai par savu darbu, un tas man ļoti patīk. Atrisini klienta uzdevumu un uzreiz redzi rezultātu: problēma novērsta, klients priecīgs, raksta tev paldies.
Kas pārkvalificējoties bija visgrūtākais?
Būtkampā biju visvecākais un arī vienīgais bez IT pamatzināšanām, pārējie bija IT studenti vai apmeklējuši kursus. Man bija nulle saprašanas, par ko ir runa. Tāpēc šīs divas būtkampa nedēļas man bija ļoti grūtas. Bija trīs momenti, kad gribēju aiziet. Noturēties palīdzēja ģimene. Teica: tu jau esi ticis līdz šim brīdim, nepamet pusratā, citi maksā par IT kursiem, bet tev tie ir bez maksas. Sliktākajā gadījumā būs zināšanas, pieredze. Es iekšēji esmu perfekcionists, man ir ļoti grūti darīt kaut ko, ja es saprotu, ka nevaru to paveikt labi… Šīs divas nedēļas manas smadzenes strādāja tik aktīvi kā nekad mūžā.
Lielākais pārsteigums, nonākot IT?
Uzreiz ievēroju, ka apkārt ir tik daudz gudru cilvēku ar augstu IQ.
Cik viegli ir apgūt kaut ko jaunu 40+ gadu vecumā?
Man vispār patīk mācīties, ar to nekad nav bijušas problēmas. Cilvēki ar stāžu varbūt labāk saprot reālos biznesa procesus, kas stāv aiz kaut kādiem nosaukumiem. Bet 40+ vecumā pārsvarā ir ģimene, un apvienot mācības ar ģimenes dzīvi ir izaicinājums. Un ir grūtāk mācīties, taču, no otras puses, – un es uz to ceru –, ja smadzenes turpina aktīvi strādāt, mēs ilgāk dzīvosim, vismaz pie skaidra prāta.
Kas no iepriekšējās dzīves tagadējā darbā noder visvairāk?
Būtkampa beigās mans darbs bija visvājākais, bet mana prezentācija – vislabākā. Domāju, iemesls ir mana pieredze runāt ar klientiem. Rezultātā man piedāvāja pievienoties nevis tehniskajai SAP komandai, kas strādā ar kodu, bet SAP funkcionālajai komandai, kas strādā ar SAP iestatījumiem un klientiem. Darbā tagad katrs uzdevums ir kāda problēmsituācija, un noder prasme tādas risināt. Atšķirībā no daudziem kolēģiem uzskatu, ka 15 minūšu saruna ar klientu var aizstāt nedēļu, sarakstoties e-pastā.
Cik lielos draugos līdz šim bijāt ar tehnoloģijām? Mīļākais gadžets?
Visvairāk lietoju telefonu un e-grāmatu lasītāju. Programmēšanā agrāk biju nulle. Bet savu mājas datoru pats saliku no sastāvdaļām, instalēju programmas, un tas ir mans vislielākais sasniegums.
Bez kā nevar iztikt, lai tiktu pie laba darba IT?
Vajag loģisko domāšanu, uzmanību pret detaļām un vēlmi apgūt kaut ko jaunu, mācīties.
Vai nākotnē tehnoloģijas paveiks lielāko daļu cilvēku darba?
Domāju, ka nākotnē roboti noteikti pārņems vienkāršās operācijas. Cilvēkam paliks vairāk intelektuālais un radošais darbs. Bet – gribam vai negribam – mēs galu galā konkurēsim ar robotiem.