Politiskā līķa augšāmcelšanās

Vēl dažas nedēļas agrāk Sančess un viņa vadītā Sociālistiskā strādnieku partija (PSOE) bija atradusies dziļā opozīcijā un nekas neliecināja, ka tā pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal varētu nonākt pie varas. Taču Sančess panāca konservatīvā priekšgājēja Marjano Rahoja atlaišanu un kļuva par valdības vadītāju.

Viņam netiek solītas vieglas dienas, jo sociālistu mazākuma valdība būs atkarīga no vairāku citu partiju atbalsta parlamentā. Sančesam arī nāksies runāt ar pērn vienpusēji neatkarību pasludinājušā Katalonijas reģiona jauno prezidentu Kimu Torru, lai nogludinātu Madrides un Barselonas līdz šim nesamierināmās domstarpības.

Ļoti iespējams, šī būs pēdējā reize, kad Spāniju vada kāds no diviem tradicionāli valdošajiem spēkiem – PSOE un konservatīvā Tautas partija (PP). Tās pārmaiņus ir bijušas pie varas kopš 1982. gada, faktiski izveidojot Spānijā divpartiju sistēmu.

Pa sētas durvīm

Sociālisti ir visilgāk valdījusī partija Spānijā kopš 1977. gada, kad valstī atjaunoja demokrātiju. Pēdējā PSOE valdīšanas periodā no 2004. līdz 2011. gadam premjers bija Hosē Luiss Zapatero, kuru daudzi spāņi vaino valsts ievešanā lielākajā ekonomiskajā recesijā kopš Otrā pasaules kara.

2011. gada parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja PP ar Rahoju priekšgalā, iegūstot absolūtu vairākumu likumdevējā. Rahoja vadībā Spānija pārvarēja dziļo ekonomisko krīzi un atgriezās uz izaugsmes ceļa, taču valstī joprojām ir vieni no augstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Pagājušajā gadā bez darba bija 38,7% spāņu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati.

Sociālekonomiskās problēmas, Rahoja valdības īstenotā nepopulārā taupības politika un korupcijas skandāli, kuros ir iepītas abas Spānijas tradicionālās partijas, daudzus vēlētājus mudinājuši atdot savu balsi par citiem politiskajiem spēkiem.

Kopš 1982. gada PP un PSOE pārmaiņus bija uzvarējušas vēlēšanās, parasti kopā saņemot 70–80% nodoto balsu, un faktiski izveidojušas divpartiju sistēmu. 2015. un 2016. gadā notikušajās parlamenta vēlēšanās abi agrāk dominējošie spēki kopā ieguva tikai nedaudz vairāk par 50% balsu. Formālā uzvarētāja šajās vēlēšanās bija PP, kas pēc tam veidoja mazākuma valdību.

Abās pēdējās parlamenta vēlēšanās PSOE lokomotīve bija Sančess, kurš partijas vadību pārņēma 2014. gadā. 2016. gadā sociālisti finišēja ar sliktāko rezultātu kopš demokrātijas atjaunošanas pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975. gadā. Partijas spice PSOE sliktajos rezultātos vainoja Sančesu un panāca viņa atkāpšanos no priekšsēdētāja amata. Spānijas prese viņu nodēvēja par politisko līķi.