Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojošie pasākumi piesaistījuši plašu uzmanību tā dēvēto izdzīvotāju vidū – cilvēku, kuri uzskata par neizbēgamām vai ļoti iespējamām dažādas lokāla vai globāla mēroga kataklizmas un mērķtiecīgi gatavojas to atnākšanai. Tiek lēsts, ka tikai ASV, kur šī kustība ir vispopulārākā, izdzīvotāju skaits vēl pirms pandēmijas sākuma pārsniedza 50 miljonus cilvēku. Tas nozīmē – globāla mēroga katastrofām lielākā vai mazākā mērogā mērķtiecīgi gatavojās katrs septītais amerikānis. Taču šobrīd mugursoma vai čemodāns ar pirmās nepieciešamības priekšmetu komplektu jau ir katra trešā pieaugušā amerikāņa tuvumā.
Angļu valodā izdzīvotāju kustības piekritēji tiek dēvēti par survivalists vai preppers. Šo apzīmējumu pamatā ir darbības vārdi survive (pārdzīvot, palikt dzīvam) un prepare (gatavoties). Visbiežāk abi nosaukumi tiek uztverti kā sinonīmi, lai gan pastāv arī atšķirības. Pie pirmās kategorijas tiek pieskaitīti ļaudis, kuri aktīvi propagandē savus uzskatus, tostarp bieži distancējas no sabiedrības, nemaz nesagaidot nekādu katastrofu iestāšanos, utt. Savukārt pie otrās – cilvēki, kuri vienkārši gatavojas iespējamām katastrofām, bet savus uzskatus cenšas publiski nereklamēt.
Šāds dalījums parādījās šā gadu tūkstoša sākumā, kad, tā teikt, klasiskajiem izdzīvotājiem publiskajā telpā arvien biežāk tika veltītas apsūdzības pārmērīgā radikālismā, galēji labēju ideju un konspiratīvu teoriju popularizēšanā, kā arī paramilitārismā. Šo iemeslu dēļ mazāk radikālā daļa vispārējā sabrukuma gaidītāju uzskatīja par nepieciešamu (vai drošāku) norobežoties no saviem pārāk aktīvajiem domubiedriem.
Gaida kopš Lielās depresijas
Termins "izdzīvotāji" (survivalists) apritē parādījās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā un tradicionāli tiek saistīts ar auksto karu – kodolkara draudiem, kuri tolaik, it īpaši ASV, tika uzskatīti par samērā ticamiem. Masveida instrukcijas iedzīvotājiem par to, kā rīkoties kodolkara gadījumā un pēc kodolkatastrofas, kā arī liels skaits literatūras par šiem jautājumiem, apokaliptiskās fantastikas grāmatas, komiksi un filmas, kā arī vēl virkne citu līdzīgu iemeslu noveda pie tā, ka ievērojams skaits vispirms amerikāņu un arī britu, bet pēc tam vēl citu valstu iedzīvotāju sāka gatavoties iespējamajai kodolkatastrofai. Turklāt tas notika ne tikai individuāli, bet arī domubiedru grupās, jo vairs nebija ticības valsts spējai saglabāt rīcībspēju pēc kodolkara.
Tomēr, lai gan vispārējai nedrošībai kodolkara draudu dēļ, protams, bija būtiska loma kustības izveidē, nozīme bija vēl arī citiem faktoriem. Piemēram, daudzu amerikāņu atmiņā palikušajiem Lielās depresijas laika satricinājumiem, reliģiozajā sabiedrības daļā samērā izplatītajām eshatoloģiskajām (pasaules gala sludināšanas) teorijām, kā arī virknei ekonomisku faktoru, tostarp ASV dolāra devalvēšanai.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3.-9.aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
PASAULES GALS PIENĀKS,
jānis
Panikas un baiļu vīruss