Jau 1953. gadā Kastro vadītie revolucionāri bija mēģinājuši gāzt proamerikāniskā diktatora Fulhensio Batistas korumpēto režīmu, taču uzbrukums Monkadas kazarmām beidzās neveiksmīgi, un sazvērniekus apcietināja. 1955. gada maijā Batista – zināmā mērā arī ārvalstu spiediena ietekmē – apžēloja revolucionārus un izraidīja viņus no valsts, bet vēlāk viņam šo soli nācās rūgti nožēlot. Fidels Kastro, viņa brālis Rauls un vairāki desmiti viņu piekritēju no 26. jūlija kustības pārcēlās uz Meksiku, kur sāka perināt Kubas valdības gāšanas plānus. Meksikā viņiem pievienojās ar revolucionāra degsmi apveltītais kreisi noskaņotais argentīniešu ārsts Ernesto Gevara ar iesauku Če (kas argentīniešu žargonā nozīmē draugu jeb čomu), un kļuva skaidrs, ka mierā šie vīri neliksies.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26.novembra - 2. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!