Rietumukrainas lielākā pilsēta Ļvova, kuras vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir viens no iecienītākajiem tūristu galamērķiem Ukrainā. Taču ceļotāju plūsma uz Ļvovu var apsīkt, jo pilsēta jau mēnešiem burtiski slīkst sadzīves atkritumos. Pilsētas apkaimē esošās izgāztuves ir pārpildītas, bet par jaunu izveidi nav izdevies vienoties. Lauvas pilsētas vadība notiekošajā vaino Ukrainas valdību, bet Kijevā uzskata, ka atkritumu krīzi Ļvovā izraisījuši vietējie politiķi, kuriem tā arī būtu jārisina. Problēmas Ļvovā atsegušas nepilnības visas Ukrainas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kas neatbilst mūsdienu prasībām.
Noveļ atbildību
Problēmas ar atkritumu izvešanu un uzglabāšanu Ļvovai nav nekas jauns, taču tās saasinājās pirms gada – pēc tam, kad pilsētas lielākajā izgāztuvē izcēlās plašs ugunsgrēks, kura dzēšana prasīja vairākas nedēļas. Seku likvidēšanas darbu laikā nobruka aptuveni 100 tūkstoši kubikmetru atkritumu, nāvējoši aprokot četrus cilvēkus. Ukrainas Drošības dienests vēlāk ierosināja krimināllietu par iespējamu ļaunprātīgu dedzināšanu. Izgāztuvi slēdza.
Pēc notikušā citu Ļvovas apkaimes izgāztuvju operatori paziņoja, ka ierobežos no pilsētas ievesto atkritumu daudzumu, bet vairāki kaimiņu reģioni atteicās savās izgāztuvēs uzglabāt Ļvovā saražotos atkritumus. Šo iemeslu dēļ 750 tūkstošu iedzīvotāju lielā pilsēta nevar pilnībā izvest saražotos atkritumus. Tiek lēsts, ka Ļvovas ielās atrodas aptuveni 8500 tonnu sadzīves atkritumu, kuru izvešanai būtu nepieciešams 850 kravas automašīnu. Atkritumi ne tikai rada nepatīkamu smaku, bet arī apdraud cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Pilsētas mērs Andrijs Sadovijs ir vērsies pie Ukrainas valdības ar aicinājumu pasludināt Ļvovu par vides katastrofas zonu.
Kopš 2006. gada valdošais Sadovijs uzskata, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko un premjerministrs Volodimirs Groismans darot visu, lai kavētu viņa centienus panākt Ļvovas atkritumu nogādāšanu uz izgāztuvēm citos Ukrainas reģionos. Viņaprāt, valsts augstākās amatpersonas tādējādi atmaksājot par Ļvovas mēra vadītās nelielās partijas Pašpalīdzība lēmumu pērn maijā pamest valdošo koalīciju. "Tā ir politiska atriebība, jo Pašpalīdzība atteicās balsot parlamentā tā, kā vēlas oligarhi," Sadovijs sacīja izdevumam The Epoch Times.
Ļvovieši rīkojas
Ļvovas ekonomika ir ļoti atkarīga no tūrisma – 2016. gadā pilsētu apmeklēja aptuveni 2,5 miljoni viesu. Tāpēc pilsētas vadība ļoti cenšas, lai no Ļvovas vēsturiskā centra, kas ir slavens ar grezno arhitektūru, plašajiem skvēriem un kafejnīcām, atkritumus izved regulāri. Izbraucot ārpus tā, paveras pavisam cita aina – pagalmos un gar ielu malām izveidojušies pat vairākus metrus augsti atkritumu krāvumi. "Tik slikti nav bijis. Pagājis jau vairāk nekā mēnesis, kopš pēdējo reizi savāca atkritumus," jūnija vidū žurnālistiem stāstīja Frankivskas rajonā dzīvojošais taksists Bohdans Ļjaščuks. "Naktīs mēs dzirdam, kā pa atkritumiem rakņājas žurkas. Drīz viņas sāks aiznest bērnus."
Nesen Ļvovu apmeklēja Ukrainas veselības ministre Uļjana Supruna, lai klātienē iepazītos ar situāciju. "Mēs pārbaudījām augsnes paraugus no atkritumu kaudzēm un atklājām, ka cilvēka veselībai kaitīgo baktēriju līmenis ir ļoti augsts un ļoti bīstams," ministres teikto atreferē raidsabiedrība Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība. "Daudzas no kaudzēm atrodas tuvu bērnu spēļu laukumiem. Mēs esam nopietni satraukušies, ka var strauji izplatīties slimības." Viņa gan neuzskatīja, ka pilsētā vajadzētu izsludināt ārkārtas stāvokli. Pretējās domās ir viņas priekštecis Oļehs Musijs, kurš aicinājis cilvēkus izvairīties no došanās uz Ļvovu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7.-14.jūlija numurā!
Getliņi LV
vecis
Lilita Ustinova