Šādu cīņu rezultāti mums ir visapkārt. Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) visu šo gadu smagi strādā ar Brexit. Austrijā galēji labējie populisti ir valdošajā koalīcijā. Šogad Itālijā pie varas nāca eiroskeptiķi un populisti. Polijā un Ungārijā šogad turpinājās demokrātijas erozija, kas tiek attaisnota ar it kā notiekošo cīņu pret korupciju un ārvalstu ietekmi, kā arī nepieciešamību aizstāvēt «pareizās» idejas un vērtības.
Līdz pat džinsiem un viskijam
Arī Latvija īpaši neatpaliek. Mums ir savi populisti, kas sola glābt Latvijas tautu no absolūti ļauniem iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem. Savs "Tramps", kurš kopē citur populārās negatīvās kampaņas un nereālos solījumus. Savi "alternatīvie fakti", piemēram, Saeimas nesen pieņemtajā rezolūcijā par ANO Migrācijas paktu. Nostājoties pret to, Saeima Latviju šogad ir ierindojusi kopā ar aizvien izteiktāk neliberālām demokrātijām Poliju un Ungāriju. Kopā ar ASV un Austrāliju, kas nelegālos imigrantus liek cietumos un nometnēs. Redzēsim, vai šis ir tikai izņēmuma gadījums, nevis tendence, kas raksturos šīs Saeimas nākamos četrus gadus.
Skatoties globālāk, ES it kā tuvākās sabiedrotās valsts ASV prezidents Donalds Tramps ir sācis kašķēties ar Eiropu. Vienu no ASV ārpolitikas stūrakmeņiem – atbalstu brīvajai tirdzniecībai – 2018. gadā nomainīja protekcionisms. Tramps sāka tirdzniecības karus ar Ķīnu, Japānu, Kanādu, Meksiku, Turciju un arī ES. Pret ES Tramps ieviesa tarifus tēraudam un alumīnijam, jo Eiropa it kā dažādos veidos apkrāpjot ASV. Eiropa atbildēja ar sankcijām pret ASV džinsiem, viskiju, motocikliem un citiem produktiem.
Lai gan Tramps sevi apraksta kā izcilu darījumu slēdzēju, viņa tirdzniecības kara rezultāti bija ļoti pieticīgi. ES gan piekrita importēt vairāk sojas pupiņu un sašķidrināto gāzi no ASV, taču Tramps pamatīgi pabojāja ASV un ES attiecības, lai pretī dabūtu simbolisku uzvaru. Eiropas valstis arvien vairāk sāk pretoties Trampa ārpolitikai. Kad viņš vienpusēji, bez reāla pamata izstājās no Irānas kodollīguma, Eiropa nepievienojās ASV. Tieši pretēji. ES kopā ar Krieviju un Ķīnu izveidoja speciālu mehānismu, lai pirktu naftu no Irānas, apejot ASV sankcijas. Šī plaisa ASV un ES starpā gan nav nekas unikāls. Pēdējos divdesmit gados brīžos, kad ASV rīkojas, nerēķinoties ar ES interesēm, ES valstis ir atkārtoti izrādījušas pretestību ASV centieniem izrīkot Eiropu.
Kauja ar ceļamkrānu
Krievija 2018. gadā nemainīja savu uz konfrontāciju ar NATO vērsto ārpolitikas kursu. Konflikts ar Ukrainu kopš 2014. gada nevienā brīdī pilnībā tā arī nav apstājies. Pēdējā lielākā sadursme Austrumukrainā augustā prasīja piecu Ukrainas karavīru dzīvību. Vēl arvien regulāri šajā konfliktā tiek nogalināti vai ievainoti gan Ukrainas karavīri, gan civiliedzīvotāji.
Krievijas agresija Azovas jūrā ir vēl viena šī konflikta papildu šķautne. Jau kopš marta Krievija pakāpeniski cenšas pārņemt Azovas jūru savā ekskluzīvā kontrolē. Pār Kerčas šaurumu, kas savieno Krimu ar Krieviju, šogad tika atklāts tilts. Aizbildinoties ar drošības apsvērumiem, Krievija pakāpeniski palielināja savu karakuģu klātbūtni un arvien vairāk bloķēja tirdzniecību uz Ukrainas ostām. Tomēr šis Krievijas elites izvēlētais ārpolitikas kurss maksā daudz. Krievijas ekonomika stagnē. Ambiciozās bruņošanās programmas termiņus ir nācies atkal un atkal pārlikt vai pat atcelt. Par lielās valsts vājumu liecina arī pensijas vecuma paaugstināšana un plašie protesti pret to. Ļoti simboliska ir Krievijas vienīgā lidmašīnu bāzes kuģa sakāve "kaujā"… ar Krievijas ostas peldošā doka ceļamkrānu. Pats doks gan sadursmē cieta vēl smagāk – nogrima. Smagi bojāto kuģi bez šī doka Krievija vispār nespēj saremontēt.
Lai gan ASV un ES starpā pēdējā gada laikā ir bijušas nesaskaņas, tādas nepastāv aizsardzības jomā. ASV un ES uz Krievijas draudiem skatās līdzīgi. ASV turpina aizsargāt Baltijas valstis, izvietot Eiropā bruņu tehniku, palielināt savas un vietējo armiju militārās spējas, kā arī investēt Baltijas un citu valstu militārajā infrastruktūrā. Tas nemainīsies. ASV 2019. gadā Baltijas un citu Krievijas apdraudētu valstu drošības stiprināšanai tērēs 6,5 miljardus ASV dolāru, tas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Latvija ar NATO sabiedroto atbalstu ir drošībā. Šajā jautājumā 2018. gads pārmaiņas nav nesis.
populus
hmm
hmm