Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Katram savi populisti

Ne tik sen Eiropa un Latvija dzīvoja šķietamā idilliskā miera ostā. Pēdējos desmit gados Eiropa ir saskārusies ar dažādiem satricinājumiem, kas turpinājās arī 2018. gadā. Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Eiropā pastiprinājusies cīņa dažādu ideju starpā. Alternatīvo faktu pārdevēji, vienkāršu (bet nereālu) problēmu risinājumu solītāji cenšas sevi pretnostatīt pieredzējušajiem vecajiem un korumpētajiem politiķiem un ekspertiem. Liberālo un iekļaujošo, konservatīvo un izslēdzošo ideju aizstāvji arvien asāk cīnās par cilvēku sirdīm un prātiem.

Šādu cīņu rezultāti mums ir visapkārt. Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) visu šo gadu smagi strādā ar Brexit. Austrijā galēji labējie populisti ir valdošajā koalīcijā. Šogad Itālijā pie varas nāca eiroskeptiķi un populisti. Polijā un Ungārijā šogad turpinājās demokrātijas erozija, kas tiek attaisnota ar it kā notiekošo cīņu pret korupciju un ārvalstu ietekmi, kā arī nepieciešamību aizstāvēt «pareizās» idejas un vērtības.

Līdz pat džinsiem un viskijam

Arī Latvija īpaši neatpaliek. Mums ir savi populisti, kas sola glābt Latvijas tautu no absolūti ļauniem iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem. Savs "Tramps", kurš kopē citur populārās negatīvās kampaņas un nereālos solījumus. Savi "alternatīvie fakti", piemēram, Saeimas nesen pieņemtajā rezolūcijā par ANO Migrācijas paktu. Nostājoties pret to, Saeima Latviju šogad ir ierindojusi kopā ar aizvien izteiktāk neliberālām demokrātijām Poliju un Ungāriju. Kopā ar ASV un Austrāliju, kas nelegālos imigrantus liek cietumos un nometnēs. Redzēsim, vai šis ir tikai izņēmuma gadījums, nevis tendence, kas raksturos šīs Saeimas nākamos četrus gadus.

Skatoties globālāk, ES it kā tuvākās sabiedrotās valsts ASV prezidents Donalds Tramps ir sācis kašķēties ar Eiropu. Vienu no ASV ārpolitikas stūrakmeņiem – atbalstu brīvajai tirdzniecībai – 2018. gadā nomainīja protekcionisms. Tramps sāka tirdzniecības karus ar Ķīnu, Japānu, Kanādu, Meksiku, Turciju un arī ES. Pret ES Tramps ieviesa tarifus tēraudam un alumīnijam, jo Eiropa it kā dažādos veidos apkrāpjot ASV. Eiropa atbildēja ar sankcijām pret ASV džinsiem, viskiju, motocikliem un citiem produktiem.

Lai gan Tramps sevi apraksta kā izcilu darījumu slēdzēju, viņa tirdzniecības kara rezultāti bija ļoti pieticīgi. ES gan piekrita importēt vairāk sojas pupiņu un sašķidrināto gāzi no ASV, taču Tramps pamatīgi pabojāja ASV un ES attiecības, lai pretī dabūtu simbolisku uzvaru. Eiropas valstis arvien vairāk sāk pretoties Trampa ārpolitikai. Kad viņš vienpusēji, bez reāla pamata izstājās no Irānas kodollīguma, Eiropa nepievienojās ASV. Tieši pretēji. ES kopā ar Krieviju un Ķīnu izveidoja speciālu mehānismu, lai pirktu naftu no Irānas, apejot ASV sankcijas. Šī plaisa ASV un ES starpā gan nav nekas unikāls. Pēdējos divdesmit gados brīžos, kad ASV rīkojas, nerēķinoties ar ES interesēm, ES valstis ir atkārtoti izrādījušas pretestību ASV centieniem izrīkot Eiropu.

Kauja ar ceļamkrānu

Krievija 2018. gadā nemainīja savu uz konfrontāciju ar NATO vērsto ārpolitikas kursu. Konflikts ar Ukrainu kopš 2014. gada nevienā brīdī pilnībā tā arī nav apstājies. Pēdējā lielākā sadursme Austrumukrainā augustā prasīja piecu Ukrainas karavīru dzīvību. Vēl arvien regulāri šajā konfliktā tiek nogalināti vai ievainoti gan Ukrainas karavīri, gan civiliedzīvotāji.

Krievijas agresija Azovas jūrā ir vēl viena šī konflikta papildu šķautne. Jau kopš marta Krievija pakāpeniski cenšas pārņemt Azovas jūru savā ekskluzīvā kontrolē. Pār Kerčas šaurumu, kas savieno Krimu ar Krieviju, šogad tika atklāts tilts. Aizbildinoties ar drošības apsvērumiem, Krievija pakāpeniski palielināja savu karakuģu klātbūtni un arvien vairāk bloķēja tirdzniecību uz Ukrainas ostām. Tomēr šis Krievijas elites izvēlētais ārpolitikas kurss maksā daudz. Krievijas ekonomika stagnē. Ambiciozās bruņošanās programmas termiņus ir nācies atkal un atkal pārlikt vai pat atcelt. Par lielās valsts vājumu liecina arī pensijas vecuma paaugstināšana un plašie protesti pret to. Ļoti simboliska ir Krievijas vienīgā lidmašīnu bāzes kuģa sakāve "kaujā"… ar Krievijas ostas peldošā doka ceļamkrānu. Pats doks gan sadursmē cieta vēl smagāk – nogrima. Smagi bojāto kuģi bez šī doka Krievija vispār nespēj saremontēt.

Lai gan ASV un ES starpā pēdējā gada laikā ir bijušas nesaskaņas, tādas nepastāv aizsardzības jomā. ASV un ES uz Krievijas draudiem skatās līdzīgi. ASV turpina aizsargāt Baltijas valstis, izvietot Eiropā bruņu tehniku, palielināt savas un vietējo armiju militārās spējas, kā arī investēt Baltijas un citu valstu militārajā infrastruktūrā. Tas nemainīsies. ASV 2019. gadā Baltijas un citu Krievijas apdraudētu valstu drošības stiprināšanai tērēs 6,5 miljardus ASV dolāru, tas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Latvija ar NATO sabiedroto atbalstu ir drošībā. Šajā jautājumā 2018. gads pārmaiņas nav nesis.

Top komentāri

populus
p
Vai latvietis raudātu, ja kāds "atbrīvotājs" viņu nosauktu par fašistu? It nemaz. No "atbrīvotāja" mutes tas būtu kā kompliments. Un vai kāds raudātu, ja viņu nosauktu par populistu? "Populists" ir no vārda "populus" (tauta). Uzraksts uz Brīvības pieminekļa "Tēvzemei un brīvībai" nozīmē "Tautai savā zemē un tautas brīvībai". Tikai tautas nīdējiem nepatīk tauta.
hmm
h
"Polijā un Ungārijā šogad turpinājās demokrātijas erozija." Ja partija trešo reizi pēc kārtas iegūst konstitucionālo vairākumu parlamentā, tad tā ir nevis demokrātijas erozija, bet gan demokrātijas nostiprināšanās. Tas nozīmē, ka tauta uzticas tiem, ko tā ir ievēlējusi.
hmm
h
"Kopā ar ASV un Austrāliju, kas nelegālos imigrantus liek cietumos un nometnēs." Un kur viņu vēl likt? Hirša dzīvoklī? Vai Hiršs būs ierīkojis privātu cietumu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata