Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Māra Svīre: Dzīvesbiedrs mudināja - raksti, un tev nebūs priekšnieku

Pagājušā gada rudenī mūžības ceļos aizgāja rakstnieces un dramaturģes Māras Svīres dzīvesbiedrs rakstnieks Vladimirs Kaijaks (tikko Lielajā lasīšanā viņa "Likteņa līdumnieki" kļuva par nācijas otro mīļāko grāmatu), ar kuru Māra roku rokā gāja četrdesmit sešus dzīves gadus. Viņa nolēmusi pabeigt vīra iesākto romānu. Uz tās vāka būs abu rakstnieku vārds.

Darbdienas rītā Vesetas ielas dzīvoklī klusi raisās rakstnieces Māras Svīres atmiņu kamols. Nesteidzinu un neko nevaicāju, baidos, ka jautājumi var pārtraukt stāstu par mīlestību, cerībām, sapņiem, divu stipru un mērķtiecīgu cilvēku radošo dzīvi. "Vladimira nav kopš pagājušā gada 12.septembra. Tuvie cilvēki mierināja, ka pirmais gads esot grūtākais, pēc tam būs vieglāk, bet nekas nav mainījies. Vienīgi esmu tikusi pāri izmisumam. No sākuma bija sajūta, ka viņš pārnāks, gaidīju, ka vērsies durvis, un es, kā ierasts, steigšos pretī. Nesapratu, kāpēc viņš nenāk. Beidzot zinu, ka nenāks. Nekas vairs nav tā, kā bijis. Mana dvēseles māja ir tumša."

Māras un Vladimira kāzas notika 1970.gada 13.augustā, piektdienā, un svinēšana ― divvientulībā aizbraucot uz Viļņu un staigājot pa baznīcām. "Esmu Svaru cilvēks, dzimusi Veneras zīmē, man mūžā galvenais ir Mīlestība. Mums tās bija ļoti daudz. Vienmēr sacīju: es bez tevis nevaru! Un nevaru, patiesi! Tagad saprotu, ka biju radīta Vladimiram un viņš bija radīts man."

Māra pamazām sāka piedāvāt Vladimiram sižetus stāstiem. Vladimirs atbildējis ― jā, tāds stāsts var būt, bet tas nav mans stāsts! Raksti pati! Gāja laiks, un Vladimirs reiz izteicies — tu tikai runā, bet uzrakstīt nevari! "Tas mani aizvainoja, un uzrakstīju divus pirmos stāstus Grēksūdze un Nosapņots stāsts, kurš patiešām bija nosapņots. Iedevu Vladimiram izlasīt, un viņš teica, ka labi. Sacīju, ka stāstus došu tikai Ēvaldam Vilkam Literatūrā un Mākslā. Ja nodrukās — tad rakstīšu, ja ne, tad ne. Es bija Kaijaka sieva un Brīdakas māsa, negribēju, ka mani drukātu līdzjūtības dēļ. Vladimirs man izdomāja pseidonīmu — svīre esot Latvijas ātrākais putns, tu esi diezgan veca (man bija 33 gadi!), viņš teica, un, ja gribi kaut ko sasniegt, tev fiksi jākustas… Tā kļuvu par Māru Svīri." 

"Vladimiram nepatika, ka es katru dienu eju uz darbu. Viņš mudināja — raksti, un tev nebūs priekšnieku. Rakstīsi, ko gribi, nevis ko liek, un būsi sava laika noteicēja. Ja Vladimirs nebūtu mani pamudinājis, nebūtu sākusi rakstīt. Noteikti ne. Jo neprotu piespiesties. Vladimirs teica ― tev dibens par vieglu. Prozas rakstīšana nav tikai galvas darbs, prozas gabali ir jāizsēd."

No 1975.gada abi rakstnieki gandrīz vienmēr bija kopā — vairākus gadus pat vienā istabā. Regīna Ezera brīnījusies, kā viņi var vienā istabā rakstīt. "Es sacīju ― mēs taču sēžam katrs pie sava rakstāmgalda! Divpadsmitos saskatījāmies, gājām uz virtuvi dzert kafiju, tad atkal rakstījām, kamēr pietika pūtiena. Par pūtienu ir Vladimira teiciens."

Visu rakstu par Māras Svīres un Vladimira Kaijaka radošo un mīlestības pilno mūžu lasiet žurnāla Sestdiena 21.-27. novembra numurā.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata