Latvijai vajag: Labu tēlu

Nevar īsti saprast par ko šis raksts ir. No sākuma liekas, ka mēģināts piesardzīgi, nesaucot vārdā, komentēt Vējoņa un Trampa preses konferenci. Taču nē, tad miglaini it kā liek saprast ka ir kaut kas tāds no kā mums jākaunas, bet kas tas īsti - netiek gudrs. Tāda sajūta kā lasot teikumu kur pazudis teikuma priekšmets.

Skatos no Krievijas un Ukrainas uz Baltiju pārcēlušos cilvēku blogus. Bišķi pārsteidzoši, bet jau divreiz kā pašu pirmo pozitīvo atšķirību viņi ir minējuši brīnišķīgo transportu Rīgā, kas man kā rīdziniekam raisa zināmu neizpratni, līdz nāk apjauta KĀDA pakaļa šajā ziņā ir citur bijušajā sovdepijā. No šo krievu un ukraiņu viedokļa, Latvija ir valsts, kur ievēro likumus (nu... daudz maz), kur tev ir tiesības, kur tev neatņems īpašumu tikai tāpēc, ka kāds pie varas esošais to ir iekārojis. Vārdu sakot, Latvijai nafig nevajag "tēlu", Latvijai vajag pieejamu un labu medicīnu, kas, starp citu, ir arī nacionālās drošības jautājums, un būtu vispār super. Ar mazu algu vēl kaut kā neilgi var iztikt, ja tikai gājiens pie ārsta pieņemamā laikā, nevis ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, nedzītu bankrotā, kā tas bieži vien ir šobrīd. Un tas pats attiecas arī uz bezmaksas augstāko izglītību, kredīti nav risinājums - ja paraugās tendences, tad ASV sāk smagi pakāst Eiropai publicēto pētījumu skaita ziņā.

talantīgs fotogrāfs nepaglābs no tukšuma. Būs saturs, būs arī tēls.

Tāpēc tāda blādīšanās un tāpēc uz skatuves vienīgi tādi bezjēdzīgi purni, jo vizuālais noformējums vienmēr ir liecība garīgajam noformējumam. Domāšana kā augstākais garīgais spēks atspoguļojas cilvēka izskatā – sejas apgarotībā. Nav domāšanas spējas, nav sejas apgarotības. To var tūlīt redzēt, kuri spēj kaut ko redzēt. Tie, kuri domā, tikai spēj kaut ko redzēt. Tie, kuri nedomā, pat spogulī sevi nespēj redzēt. Tie, kuri nedomā un kuru sejās nav apgarotības, ciena tikai tādus pašus kā sevi. Tas notiek instinktīvi un praktiski ļoti enerģiski. Tāpēc visur ir tikai sejas bez apgarotības. Vārdi „brīvība” un „sirdsapziņa” var nonākt jocīgā situācijā. Piemēram, „brīvība” var būt cēlāks vārds par vārdu „sirdsapziņa”. „Perestroikai” izdevās ar vārdu „brīvība” aizbāzt mutes inteliģencei – nobīdīt malā inteliģences sirdsapziņu. Latviešu inteliģence tā arī 30 gados nav sapratusi, kas ir noticis. Acīmredzot ģenētiskais resurss tādai izpratnei nav piemērots. Bet tauta bez inteliģences ir mērkaķu bar

Ne tikai latviešu tauta, bet Latvijas nācija pašlaik noteikti ir intelektuāli un morāli monolīts stutējums. Tātad vienots, saliedēts, bez iekšējām pretrunām stutēts stutējums. Visi ir vienādā mērā truli, dumji, vienaldzīgi, stulbi, melīgi, nelietīgi, zagšanas kāri, antipatriotiski un antinacionāli. Visi dzied vienu dziesmu, kuras vārdi ir idiotijā un nelietībā mērcēti. Baltie putni ir sastopami. Bet tie ir tikai baltie putni, nespējot izkustināt ne uz vienu pusi monolīto stutējumu. Latviešu tautā un Latvijas nācijā stulbums un nelietīgums ir tik liels, ka vairs nav iespējamas no inteliģences sagaidīt stulbuma un nelietības konstatējošas un kritizējošas refleksijas, jo inteliģence tradicionāli normālā sociumā ir dažādu stutējumu likvidētāja. Latviešu inteliģence kopā ar vietējo cittautiešu inteliģenci ir destruktīvs putrojums.

Pravietisnejaukais : Dievs ir ar mums, bet ko tas līdz, ja te neviens te nav ar Dievu!

Ubagu, vergu un zagļu, vilku valstij vajag cienījamu fasādi? :))) nesmīdiniet!

Latvijai nevajag nekādu tēlu, vajag vienkarši darboties un uzmīst visiem citiem,!

Ja Dievs ir ar mums, kas būs pret mums?