Taču tagad dzīvojam skarbā kapitālisma apstākļos, un pasaules ekonomikā aizvien vairāk nostiprinās uzskats, ka valsts nav veiksmīgākais komersants. Pēdējo gadu laikā šis uzskats arvien biežāk tiek attiecināts arī uz elektroenerģijas apgādes nozari, kas tradicionāli bijusi valsts rokās. Tiesa gan, šo pārmaiņu rezultātā ne vienmēr tiešais ieguvējs ir iedzīvotājs.
Kā galvenais elektrības tirgus atbrīvošanas iemesls tiek minēts fakts, ka atbilstoši ekonomikas pamatlikumiem brīvais tirgus un konkurence ražotāju vidū nodrošinās taisnīgu cenu. "Konkurējoša vide jebkurā gadījumā nodrošinās zemāko cenu par preci vai pakalpojumu, tā darbojas kā efektivitātes dzinējspēks," liberalizācijas nepieciešamību pamato Latvijas energokompānijas Latvenergo regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.
Taču norāde uz elektrības lietotājiem izdevīgo konkurenci izraisījusi asu skeptiķu kritiku - kā gan tas iespējams, ka Latvijā lielāka konkurence vismaz sākotnēji izraisīs elektrības cenu kāpumu? Gan par enerģētiku atbildīgās Ekonomikas ministrijas, gan Latvenergo atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša - līdzšinējā elektrības cena tika noteikta, ņemot vērā politiskus apsvērumus, nevis patiesās elektrības ražošanas un piegādes izmaksas. Ne ministrija, ne Latvenergo nekad nav slēpuši, ka šobrīd vēl spēkā esošais starta tarifs (11,64 centi par kilovatstundu, ja patēriņš nepārsniedz 1200 kWh gadā) ir subsidēts, lai pasargātu iedzīvotājus no ekonomikas krīzes sekām. No likuma viedokļa arī pašlaik mājsaimniecībām nav liegts izvēlēties citus elektrības piegādātājus, bet tirgū esošo subsīdiju dēļ tirgotājiem mājsaimniecību apkalpošana lielākoties nav šķitusi īpaši pievilcīga.
Subsīdijas rada iespaidu, ka elektrība ir lētāka, nekā tas ir patiesībā. Taču tā ir tikai ilūzija, jo lielākoties pazeminātais tarifs tiek uzturēts no iedzīvotāju kabatas, tikai citos veidos. Bieži vien šīs subsīdijas apmaksā citi elektrības lietotāji, piemēram, uzņēmumi, kuri savukārt elektrības izmaksas ieceno savās precēs un pakalpojumos. Ekonomiski vājākas valstis dažkārt krīt kārdinājumā zemākus tarifus uzturēt uz elektrības ražotāju rēķina, neveicot nepieciešamos uzturēšanas darbus un remontus. Tomēr pieredze rāda, ka apjomīgas energosistēmas avārijas radītie zaudējumi valsts ekonomikai pat diennakts laikā spēj "apēst" visus ieguvumus. Piemēram, 2005.gadā vienu dienu ilgusī elektroapgādes avārija Maskavā, kas skāra aptuveni divus miljonus iedzīvotāju, Krievijai izmaksāja vismaz 131 miljonu eiro jeb summu, kas līdzvērtīga vairāk nekā trešdaļai no Latvenergo toreizējā gada apgrozījuma.
Raugoties pēdējo 20 gadu vēsturē, nākas secināt, ka tieši valsts regulētās elektroenerģijas cenas bijušas ļoti ērts instruments politiķiem, lai manipulētu ar vēlētājiem. To visuzskatāmāk apliecina politiķu ieradums dot zaļo gaismu elektrības tarifu paaugstināšanai pēc vēlēšanām, nevis pirms tām. Skaļas diskusijas par elektrības cenām, kas tomēr nav galvenā izdevumu sadaļa mājsaimniecību budžetā, politiķiem bieži vien ļauj bez lieka trokšņa ieviest vai palielināt nodokļus, kas uz iedzīvotāju labklājību atstāj ievērojami lielāku iespaidu. DNB bankas analītiķis Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijas mājsaimniecības elektrībai tērē vidēji līdz 5% no sava budžeta, kas ir stipri mazāk nekā par transportu vai pārtiku.
Politiķi arī mīl noklusēt faktu, ka būtisku daļu no elektrības izmaksām veido pašas valsts piemērotie nodokļi, piemēram, 21% pievienotās vērtības nodoklis, kā arī dabasgāzes akcīzes nodoklis. Latvijā šie nodokļi ir augstāki nekā daudzās attīstītajās valstīs, piemēram, ievērojami turīgākajā Lielbritānijā no mājsaimniecību patērētās elektrības tiek iekasēts pievienotās vērtības nodoklis tikai 5% apmērā.
Tirgotāji un enerģētikas eksperti norāda, ka uz iespējamo cenu samazinājumu Latvijas patērētāji var cerēt pēc 2015.gada, kad no Lietuvas uz Zviedriju tiks pabeigta zemūdens elektropārvades kabeļa būvniecība un cenas Latvijas un Lietuvas elektrības vairumtirdzniecībā izlīdzināsies ar Dienvidzviedrijas cenām. Nord Pool Spot biržas dati liecina, ka cenas atšķirība starp Latvijas un Zviedrijas elektrības vairumcenām mēdz būt visai iespaidīga, un mēneša vidējā cena var atšķirties arī par 10–20 eiro par megavatstundu. Tiesa gan, mājsaimniecībām tas nozīmētu vien iespēju ietaupīt 1–2 centus par kilovatstundu.
Vairāk par gaidāmā elektrības cenu pieauguma cēloņiem un iespējām samazināt tēriņus lasiet 28.februāra žurnālā Sestdiena!