Fragments no intervijas:
Eiropas Savienība aktīvi strādā pie Enerģētikas Savienības izveides, un šajā procesā mēs dzirdam ne mazums ierosinājumu gan no tradicionālajiem enerģētikas sektora uzņēmumiem, gan arī no nozares jaunpienācējiem. Kādu jūs saredzat nozares nākotni?
Manuprāt, nākotnē labākais risinājums ir sabalansēts portfelis no dažādiem enerģijas avotiem un dažādiem ražotājiem, atrodot veidus, kā energoapgādē integrēt atjaunojamos energoresursus, kā arī viedākus energoapgādes tīklus, kuri ļautu pēc iespējas brīvāku enerģijas pārvietošanos tīklā. Nākotnē nozari būtiski ietekmēs enerģijas taupības pasākumi, kā arī mēģinājumi samazināt oglekļa izmešu apjomu jeb tā dēvēto oglekļa pēdu, optimizējot gan enerģijas piedāvājumu, gan arī pieprasījumu. No otras puses — ne vienmēr no taupības pasākumiem ir jāgaida tiešs, mehānisks patēriņa samazinājums. Var droši prognozēt, ka valstīs ar aukstāku klimatu enerģijas patēriņš joprojām saglabāsies relatīvi augsts. Ne vienmēr augsts enerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir kas slikts. Piemēram, Somijai ir gandrīz tikpat augsts enerģijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju kā ASV, bet Latvijai, neskatoties uz atšķirībām valstu apmēros, tas ir gluži kā Ķīnai. Tomēr nevar noliegt, ka no šīm valstīm Somija enerģiju izmanto visefektīvāk.
Jā, pie mums ir izskanējuši aicinājumi, ka Latvijai vēl vajadzētu enerģijas patēriņu gluži vai mehāniski samazināt. Vai jums tas šķiet pamatoti un reāli?
Galvenais jautājums noteikti ir par to, cik efektīvi patērētā enerģija tiek izmantota un kādiem nolūkiem tā tiek izmantota. Ir jāsāk ar to, ka nevajadzētu pieļaut, piemēram, 40 procentu enerģijas zudumus vecās, nesiltinātās ēkās. Tāpēc es teiktu, ka jācenšas nevis samazināt enerģijas patēriņu, bet gan to izmantot pēc iespējas pilnvērtīgi un cīnīties ar zudumiem.
Ņemot vērā notiekošās svārstības un pārmaiņas Eiropas enerģētikas nozarē, atsevišķas grupas Latvijā paudušas viedokli, ka Latvijai varbūt vispār būtu vērts atteikties no patstāvīgas elektroenerģijas ieguves un paļauties uz enerģijas piegādēm no kaimiņvalstīm. Vai mūsdienās valstis var paļauties tikai uz piegādēm no tirgus, jeb tomēr tām joprojām ir svarīgi uzturēt savas ražošanas jaudas?
Nē, runājot par elektroenerģiju, joprojām nemainīgi svarīgi ir būt pašpietiekamiem. Par spīti tirgū pieejamajām jaudām un starpvalstu savienojumiem, savas jaudas joprojām ir nepieciešamas, tās ir gan drošības jautājums, gan arī ekonomiska garantija, ka vajadzības gadījumā jūs spēsiet elektroenerģiju iegūt par prognozējamu un īsākā termiņā arī garantētu cenu.
Otrkārt, ir svarīgi ņemt vērā, ka tirgus ir svārstīgs, un ja, piemēram, kādā mirklī dabasgāzes elektrostacijas var nebūt īpaši konkurētspējīgas, tad tikpat labi jau dažus gadus vēlāk dabasgāzes cena var būtiski kristies un šo elektrostaciju konkurētspēja var atkal strauji uzlaboties. Noteikti nevajadzētu atteikties no savām ražotnēm un paļauties tikai uz kaimiņvalstu piegādēm, tas nav droši un pamatoti, arī vērtējot no ģeopolitisko risku viedokļa.
Visu interviju ar profesoru lasiet žurnāla Sestdiena 23.oktobra numurā!