Viņš pavēstīja, ka 2020. gada pirmajā kultūras projektu konkursā tika iesniegti 1206 projekti ar kopējo pieprasīto finansējumu 5,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt šogad konkursā tika iesniegti 1455 pieteikumi ar pieprasīto finansējumu 7,9 miljonu eiro apmērā.
Ernštreits skaidroja, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, konkursā netika pieteikti daudzi regulāri pasākumi, kas notiktu pavasarī. Pieteicēji šādus projektus neiesniedza, saprotot, ka to norise, visticamāk, nebūs iespējama. VKKF padomes priekšsēdētājs norādīja, ka ievērojami pieaugusi projektu kvalitāte un līdz ar to arī konkurence.
"Gribētos domāt, ka tas saistīts ar to, ka kultūras nozare kopumā Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvusi aktīvāka, idejām bagātāka un spēcīgāka, lai gan skaidri saprotams, ka īsti tas tā nav. Liela nozīme ir neskaidrībai, kas valda attiecībā uz turpmākajiem mēnešiem," sacīja Ernštreits.
Viņš pieļāva, ka projektu pieteikumu skaitu ietekmējis arī tas, ka pagājušajā gadā bija pieejama virkne dažādu atbalsta programmu Covid-19 izraisītās krīzes seku pārvarēšanai - bija gan radošo personu nodarbinātības programma, institūciju ilgtspējas programma, gan arī nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanas programma. Brīdī, kad varēja iesniegt projektus pirmajam kultūras projektu konkursam, neviens no šiem mehānismiem vairs nestrādāja.
Ernštreits atzīmēja, ka daudzi projektu pieteicēji startēja pirmajā kultūras projektu konkursā ar cerību iegūt finansējumu turpmāko mēnešu darbam vai kaut kādam gada periodam. Viņš arīdzan norādīja, ka VKKF arī nākamajos projektu konkursos sagaida ļoti aktīvu līdzdalību, jo šajā konkursā netika atbalstīti pasākumi, par kuriem bija skaidrs, ka tie Covid-19 pandēmijas laikā pagaidām nevarēs notikt.
"Ja tie bija klātienes pasākumi, projektu pieteicēji tika lūgti pieteikties otrajā kultūras projektu konkursā. Tajā pašā laikā ir cerības, ka tie mehānismi, kas tiks piedāvāti Covid-19 krīzes pārvarēšanai, mazinās stresu nozarē," teica VKKF padomes priekšsēdētājs.
Runājot par programmām, kas drīzumā tiks izsludinātas, Ernštreits minēja radošo personu nodarbinātības programmas jauno versiju, kas principiāli atšķirsies no iepriekšējā mehānisma. Ja iepriekš programma bija paredzēta radošo personu atbalstam, kuriem Covid-19 krīzes dēļ bija samazinājušies ieteikumi. No vienas puses programma kalpoja kā atbalsts radošai darbībai, no otras puses - sociālā atbalsta mehānisms tām radošajām personām, kas Covid-19 krīzes ietekmē ir praktiski zaudējuši visus savus ienākumus un kuriem radošā darbība ir ienākumu pamats.
VKKF padomes priekšsēdētājs atzīmēja, ka programma ir nedaudz mainīta. Radošajām personām vairs netiks prasīts apliecināt ieņēmumu. Ernštreita ieskatā, tas ir pozitīvi, jo topošais mehānisms attieksies ne tikai uz tām radošajām personām, kurām "ir pavisam slikti", bet arī uz tām personām, kurām Covid-19 pandēmija ir samazinājusi ienākumus un padarījusi to ikdienas darbību kultūras jomā neiespējamu.
"Līdz ar to vērtēšana vairāk koncentrēsies uz kvalitāti un uz to, cik nozīmīgs ir attiecīgās personas devums konkrētajā nozarē, kurā radošā persona darbojās. Programma paredzēta arī tiem radošajiem cilvēkiem, kas ikdienā varbūt nav VKKF klienti un darbojas komerciālajā sektorā," pauda Ernštreits.
Tāpat viņš pieminēja kultūras institūciju ilgtspējas programmu, kas pazīstama jau no pagājušā gada. VKKF padomes priekšsēdētājs norādīja, ka šai programmai arī šogad ir plānots finansējums un patlaban Eiropas Savienības (ES) institūcijās tiek saskaņoti nosacījumi, kam šis finansējums tiks piešķirts. Tiklīdz tiks saņemts apstiprinājums par šāda mehānisma pieļaujamību, līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad kultūras institūcijas varēs pretendēt uz finansējumu.
Ernštreits uzsvēra, ka gaidītākā VKKF programma ir nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanas programma, kurā kopumā būs pieejami aptuveni 3 miljoni eiro. Nākamajā nedēļā ir gaidāma programmas nosacījumu apstiprināšana Ministru kabineta sēdē. Tiklīdz nosacījumi tiks apstiprināti, sāksies darbs pie programmas, tai skaitā, arī pie prioritāšu izstrādes.
"Jau tagad ir iezīmējies, ka viena no galvenajām prioritātēm būs kultūras produktu pieejamība jau tagad, negaidot Covid-19 izraisītās krīzes beigas, lai neveidotos situācija, ka programmā radītās vērtības paliek sabiedrībai nepieejamas," sacīja VKKF padomes priekšsēdētājs.
Šī gada pirmajā VKKF kultūras projektu konkursā dizaina un arhitektūras nozarē šogad tika iesniegti 74 pieteikumi, no kuriem atbalstīti 40 projekti 110 507 eiro apmērā, filmu mākslas nozarē tika iesniegti 99 projekti, no kuriem atbalstīti 50 ar kopējo summu 173 850 eiro apmērā.
Savukārt kultūras mantojuma nozarē tika iesniegto 246 projekti, no kuriem atbalstīti 94 par kopējo finansējumu 216 862 eiro apmērā. Literatūras nozarē iesniegti 158 projekti, no kuriem atbalstīti 62 ar kopējo finansējumu 273 090 eiro.
Mūzikas un dejas nozarē saņemti 244 pieteikumi, no kuriem atbalstīti 92 par kopējo finansējumu 243 560 eiro, starpdisciplināro projektu nozarē saņemti 133 projekti, no kuriem atbalstīti 20 ar kopējo finansējumu 65 920 eiro.
Teātra mākslas nozarē iesniegti 116 pieteikumi, no kuriem atbalstīti 29 par kopējo finansējumu 103 790 eiro, tradicionālās kultūras nozarē saņemti 115 pieteikumi, no kuriem atbalstīti 42 par kopējo finansējumu 77 870 eiro. Savukārt vizuālās mākslas nozarē saņemti 270 pieteikumi, no kuriem atbalstīts 101 par kopējo summu 248 528 eiro.
Kopumā šī gada pirmajā VKKF kultūras projektu konkursā atbalstīti 530 projekti, par kopējo summu 1,5 miljoni eiro.