Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 22. aprīlis
Armanda, Armands

Vai atmiņu var aizstāt ar piemiņu? Izstādē pārskata muzeja institucionālo DNS un pēcnāves dzīvi

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādes Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs tēma saistīta ar paaudžu nomaiņu Latvijas muzejos, jo ne tikai šim muzejam bija un joprojām ir nepieciešams restarts.

Medicīnas vēstures muzejs veidojies XX gs. 50. gados – Staļina laikos. Tas ir "kara laika bērns", kuram pie šūpuļa raudzībās ir stāvējuši okupācijas spēku augstākā ešelona ārsti ģenerāļi. Viņus ar muzeja dibinātāju profesoru Paulu Stradiņu vienoja kopīga alma mater – Kara medicīnas akadēmija Sanktpēterburgā. Dibināšanas apstākļiem raksturīgās iezīmes – sistēmiska vardarbība, kultūras paradigmu nomaiņa, nabadzība  un  sociālā nedrošība – ir atstājušas ietekmi uz muzeja institucionālo DNS. "Padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem ir traumēta atmiņas funkcija vai arī tie kalpojuši gluži citam nolūkam – piemiņai kā ideoloģizētai godināšanas formai. Mēģinot apjaust potenciālu, krājumu bagātības, dibināšanas apstākļus, tapusi jaunā izstāde," skaidro viens no izstādes kuratoriem muzeja direktors Kaspars Vanags.

Izstāde tapusi muzeja pārdefinēšanas ietvaros. Trīs gadus tika pētīta muzeja vēsture, revidējot krājumus bēniņos un pagrabā. Rekviēma noskaņās ieturēto vēstījumu par  pēcnāves  dzīvi izstādē veido sadzīves priekšmeti, kas muzejā nonākuši tāpēc, ka piederējuši tam vai citam iepriekšējo paaudžu skatījumā nozīmīgam aizgājējam.

Otrs aspekts – Ukrainas kara konteksts. Kasparam Vanagam ir savs viedoklis par to, ka vieglu roku tiek iznīcināti pieminekļi, pārvietotas kapavietas. "Vienus pieminekļus nošķūrē, citus liek vietā. Tāpēc runājam arī par piemiņas tradīcijām. Vai tās maz ir vajadzīgas? Jubilejas, piemiņas dienas, ielu pārdēvēšana..." uzskaita kurators.

Izstādes kontekstu papildina Toma Harjo  un  Zanes Zajančkauskas veidotā filma Zinātniskās padomes sēde par muzeja tapšanas vēsturi. "Sēžu protokoli glabājās bēniņos. Pamatojoties uz tiem, tapa viena zinātniskā sēde, kurā ir gan stāsts par to, ka nevarēja dabūt linoleju, gan ideoloģiskās cīņas – ko likt un ko nelikt ekspozīcijā," stāsta K. Vanags.

Izstāde būs saistoša arī profesionāļiem, kuri strādā atmiņas institūcijās – muzejos, arhīvos, bibliotēkās. "Nesen lasīju, kā bibliotēkās ar smagu roku tiek norakstītas grāmatas – kuras atstāt, kuras ne," saka K. Vanags. "Rekonstruējot posttraumatiskā stresa sindroma dzēstās pagātnes atmiņas,  muzeja izstāde  runā ne jau tikai par sevi, bet par sabiedrības atveseļošanos kopumā, aicinot pēcnāves dzīvi aizstāt ar atdzimšanu. Vai gribam nodarboties ar vēsturisko atmiņu vai piemiņu? Piemiņa ir akts, kad noliek puķes, iet lāpu gājienos, bet tā nenodrošina atmiņas pārmantojamību. Par to tad arī ir stāsts."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja