Pasākumā piedalīsies kultūras ministre Agnese Logina, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols. Pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar Digitālās bibliotēkas iespējām, kas būs noderīgas ikvienam iedzīvotājam Latvijā un ārvalstīs, un paneļdiskusijā tiks atklāta Digitālās bibliotēkas loma valsts un kultūras digitālajai transformācijai.
Digitālā bibliotēka ir pieeja Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, muzeju priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem. Kopā šobrīd atrodamas vairāk nekā 3,8 miljonu digitālās vienības par jebkuru tēmu.
Digitālās bibliotēkas saturu veido vērtības no vairāk nekā 500 partneru krājumiem un kolekcijām no visas Latvijas un pasaules, un Digitālajā bibliotēkā satiekas kultūras mantojums, stāsti un cilvēki. Latvijas Nacionālā bibliotēka apvieno digitālo saturu Digitālajā bibliotēkā un pārvalda Digitālā kultūras mantojuma platformu. Digitālās bibliotēkas vadošie partneri ir Latvijas Nacionālais arhīvs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Vietne tapusi septiņu gadu laikā un tās veidošanu līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un valsts. 2015. gadā pirmo reizi Latvijā tika izstrādāta kopēja arhīvu, bibliotēku un muzeju Digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija, kas iezīmēja daudz ciešāku kultūras mantojuma institūciju sadarbību nekā iepriekš un ļāva pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu nacionāla mēroga digitālās bibliotēkas un vienotas digitālā kultūras mantojuma platformas izveidei.
No 2017. līdz 2022. gadam Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Nacionālo arhīvu, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Kultūras informācijas sistēmu centru realizēja projektus "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" un "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)", kuru rezultātā ir tapusi Digitālā bibliotēka.