Šajās vēlēšanās pirmo reizi visā padomju okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību pārstāvju kandidēšana. Vēlēšanās piedalījās 81,25% Latvijas PSR iedzīvotāju. Latvijas Tautas fronte un neatkarības atbalstītāji ieguva divas trešdaļas no 201 deputāta mandāta. Šāds spēku samērs Augstākajā Padomē pavēra ceļu 4. maija Neatkarības deklarācijai. Jau nākamajā dienā sākās posms Latvijas vēsturē, ko var dēvēt par parlamentārās revolūcijas jeb divu varu laikmetu. Valsts teritorijā joprojām atradās okupācijas karaspēks, PSRS militārās rūpniecības struktūras, VDK, Latvijas PSR prokuratūra un promaskaviska komunistu partija. Tomēr Tautas frontes frakcija Augstākajā padomē uzsāka paralēlu, Maskavai nepakļāvīgu valsts institūciju veidošanu, intensīvi meklēja starptautisko atbalstu Rietumos un īstenoja pāreju uz tirgus ekonomiku.
"Kauliņi mesti. Vairs ne soli atpakaļ!" – mītiņā Daugavmalā pēc balsojuma "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" teica viens no LTF līderiem un Augstākās padomes ārpolitikas veidotājiem Mavriks Vulfsons.
Diskusijā tiks runāts par gatavošanos šīm vēlēšanām, to izšķirošo vēsturisko nozīmi un divām principiāli atšķirīgām alternatīvām Latvijas valstiskuma jautājumā: atjaunot 1918. gada 18. novembrī dibināto de iure pastāvošo Latvijas valsti ar 1922. gada Satversmi, vai radīt jaunu Latvijas Republiku ar jaunu konstitūciju. Ko no šīm vēlēšanām esam pārmantojuši un ko mācījušies mūsdienās?
Diskusijā aicināti piedalīties: jurists Jānis Pleps, bijušie Latvijas Tautas frontes vēlēšanu centra darbinieki Arvīds Dravnieks un Pērs Sterniņš, Latvijas Tautas frontes administrācijas darbinieks Artis Ērglis. Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Pasākums tiks straumēts LNVM Tautas frontes muzeja Facebook lapā.
Arī 2020. gadā Tautas frontes muzejs turpina sadarbību ar Konrāda Adenauera fondu, veidojot sarunu ciklu Trešā atmoda. 1990. gads. Parlamentārā revolūcija.