Kompānijas valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norāda, ka VNĪ atkārtoti izsludinātajā būvniecības iepirkumā noslēgts līgums par centra TabFab izveides pirmo posmu ar SIA Marels būve. Pirmajā posmā Marels būve pārbūvēs biznesa inkubatora un kino skolas ēku, kā arī izbūvēs atsevišķu filmēšanas paviljonu.
Pirmā posma būvdarbus īstenos līdz 2023.gada nogalei, bet kopējās būvdarbu izmaksas šajā posmā būs 4,62 miljoni eiro, ieskaitot šobrīd apstiprināto projekta sadārdzinājumu, kas saistīts ar karadarbības norisi Ukrainā, 258 150 eiro apmērā, informē VNĪ.
Atbilstoši arhitektu biroja NRJA vīzijai būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju biznesa inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķa filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot teritoriju 2325 kvadrātmetru un publiskās ēkas 1090 kvadrātmetru platībā.
Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kurās šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris (JRT), kura vēsturiskās telpas Lāčplēša ielā 25, Rīgā, šobrīd tiek pārbūvētas. Tabakas fabrikas kvartālā sāktā būvniecības norise tiks saskaņota ar teātri, lai nodrošinātu tā netraucētu un nepārtrauktu darbību pagaidu mājvietā līdz 2023.gada pavasarim, kad teātris atgriezīsies atjaunotajā ēkā Lāčplēša ielā.
Visus nepieciešamos demontāžas un zemes darbus, kā arī daļēju jauno būvkonstrukciju izbūvi pirmajā posmā paredzētajam apmēram veiks līdz 2022.gada beigām.
Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla attīstības otrajā posmā paredzēts attīstīt telpas vairāk nekā 8000 kvadrātmetru platībā, izveidojot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam, tostarp studiju programmu Laikmetīgā deja un Skatuves māksla studiju procesa nodrošināšanai un Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām.
Jau ziņots, ka iepriekšējā Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības iepirkumā bija pieteikušies 17 būvuzņēmēji, no kuriem divi - UPB un Pillar Contractor - atteicās no tiesībām slēgt līgumu neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.
Atkārtotā iepirkumā šā gada februārī VNĪ par saimnieciski izdevīgāko atzina pilnsabiedrības BI_ZENG piedāvājumu par 3,85 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, taču būvkomersants atteicās no tiesībām īstenot projektu ģeopolitiskās situācijas radītā sadārdzinājuma un neprognozējamo būvniecības izmaksu izmaiņu dēļ. Tādējādi tiesības īstenot projektu ieguva Marels būve.
Marels būve 2021.gadā strādāja ar 3,111 miljonu eiro apgrozījumu un guva 26 270 eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija. Marels būve reģistrēta 2012. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 104 636 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Māris Apelis (28,71%), Arturs Sproģis (28,71%), Oskars Kondrāts (28,71%) un Ludmila Apele (13,86%).