Gada nogalē pieprasītākajiem mūziķiem parasti ir darba pilnas rokas, un to mēdz dēvēt arī par pļaujas laiku, savukārt katra nākamā iesākums ir kā novāktās ražas sijāšanas jeb šķirošanas laiks. Ir jāsaliek pa plauktiņiem, kas lietojams uzreiz, jo rīt tā jau varētu būt vēsture. Kaut kas būs derīgs iekonservēšanai un pietaupīšanai vēlākam laikam, un kaut kas arī atberams sēklai, lai būtu svaiga raža turpmākajos gados.
Kamēr Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons pasniegšanas ceremonija 18. februārī Ķīpsalas hallē vēl tuvojas, notiek mūsu valsts pārstāvja izvēle Eirovīzijas dziesmu konkursam. Vērojot nacionālās atlases konkursa Supernova nabadzīgo piedāvājumu, kurā grūti izvēlēties kādu, kam no sirds just līdzi lielā konkursa finālā, gribētos sapurināt nākotnei tos mūziķus, kuri šajā šovā nepiedalās principa pēc, uzskatot, kas tas nes sliktu slavu, kas viņiem nav vajadzīga. Protams, tā ir taisnība – Eirovīzijas zīmogs no pieres vairs nebūs nomazgājams, bet šis ir jautājums par patriotismu – cik ilgi Latvija būs jāpārstāv mūziķiem, kuru piedāvātais pazūd tai visā kā piliens jūrā, to pat nedaudz neiekrāsojot? Protams, starptautiskajā mērogā caurkritušie savējie ir jāmīl, un to mēs darām, nupat atdodot balsu vairākumu Citiem zēniem Latvijas Radio 2 dziesmu konkursā Muzikālā banka. Nu jau kļuvis zināms, ka šīgada Latvijas pārstāvim, lai kurš tas arī būtu, lielajā Eirovīzijā tomēr nebūs jākonkurē ar panku ikonu Džonu Laidonu, jo viņš kā Īrijas pārstāvis netika izraudzīts.
Vai latvieši balsotu, ja Supernovā startētu mūsu pankroka veterāni – grupa Inokentijs Mārpls? Vai varbūt Dzelzs vilks, Martas asinis, DJ Krankenwagen, All Day Long vai Podruga? Nepārbaudot mēs to nekad neuzzināsim. Ja kaut kas patīk mums, tas nebūt nenozīmē, ka mūsu mīlulis spēs iekarot arī sirdis, kas pukst citur un kļūs straujākas, kad tiks sadzirdēti maigi vārdi pavisam svešādā akcentā.
Lai cik banāli būtu to atzīt, gaumes ir dažādas, bet strīdēties par tām drīkst, un tas pat ir ļoti veselīgi. Kaut vai par to, ko darīt 14. februārī, kas arī pie mums tiek svinēta kā mīlētāju jeb Valentīna diena. Iespēju ir gana daudz, ko šai dienā doties klausīties, – brīvsolī no Bērnības milicijas pēdējā laikā sastopamo Juri Simanoviču ar viņa jaunā soloalbuma Mīlestības metastāzes klajā laišanas koncertu Anglikāņu baznīcā, ģitāristu un dziesmu autoru Jāni Ruņģi Tallinas pagalmā, kurā viņš izpildīs dziesmas no visiem četriem saviem Zelta mikrofonam nominētajiem albumiem. Vai grupu Rīgas modes, kas atzīsies savos patiesajos nodomos turpat kaimiņos Tallinas kvartāla angārā, bet daži varbūt tomēr izvēlēsies doties ārpus Rīgas uz Jūrmala Outlet Village – tur Valentīndienas koncertu sniegs Andris Kivičs, kurš jau paudis skarbu kritiku anonīmajai iepriekšminētās Supernovas žūrijai par savas dziesmas neiekļaušanu pusfinālā, jo, viņaprāt, tā spētu uzvarēt arī lielajā konkursā. Varbūt Andrim jābrauc un sava dziesma jādzied uz ielas pie ceremonijas norises vietas durvīm maijā Liverpūlē?