Pētījumā plānots iesaistīt 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāju. Izpētes procesā paredzēts izmantot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, 3D skeneri.
Lai noskaidrotu cilvēku fiziskās uzbūves attīstību un izmaiņas, pirms 87 gadiem notika pirmais Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts profesora Jēkaba Prīmaņa vadībā. Tika apsekotas mājas un nomērīti vairāk nekā 3000 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju. Zinātniskajā laukā Jēkabs Prīmanis galveno vērību veltījis latviešu antropoloģisko īpašību pētīšanai un latviešu anatomiskās terminoloģijas izveidošanai. Pateicoties šim darbam, tagad ir noteikts ieskats par latviešu fizisko dabu un radīti pamati latviskiem cilvēka ķermeņa apzīmējumiem.
XX gadsimta 30. gadi Latvijā kopumā iezīmējās ar pastiprinātu interesi par dzimtas pētījumiem – tos veica gan vēsturnieki, gan literāti un valodnieki, gan teologi. Arī Prīmanis mudināja pievērsties savas ģimenes un senču pētīšanai.
Pašlaik RSU uzsāktais antropoloģiskais pētījums ir balstīts uz tolaik ievāktajiem datiem. RSU īstenotais projekts notiks divās daļās: seno datu apstrāde un atkārtota antropoloģiskā pētījuma veikšana Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem.
Kā informē RSU, pētījuma gaitā iecerēts iesaistīt arī vēsturiskā pētījuma dalībniekus – jau ir atrastas četras sievietes, kuras piedalījās izpētē 1937. gadā. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji, kuri grib piedalīties pētījumā, var lūgt izbraukuma mērījumu mājās, zvanot Artai Grabčikai pa tālruni: 25442123.
Pētījuma vadītājs ir RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra, kurš skaidro, ka jau pirmskara pētījuma veikšanas laikā bija iecere savāktos datus izmantot ģenealoģiskajai izpētei – dzimtu ciltskoku veidošanai. "Mēs ceram apvienot vēsturiskos datus ar jaunajiem," skaidro profesors. Tādējādi tie būtu noderīgi, veidojot Piebalgas dzimtu kokus, kas ne tikai iekļautu vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, miršanas gadu vai dzīves laiku, bet tiktu papildināti ar veselības stāvokli un citiem apsekošanas laikā iegūtajiem datiem.
Projektā ir iesaistīti RSU profesori Aigars Pētersons, Silvija Umbraško, Juris Salaks, Andrejs Ivanovs, bet projekta ģenētikas daļā pētnieku grupā iesaistījies LU profesors Valdis Pīrāgs.
"Piebalga ir sens kultūrvēsturisks novads Vidzemē, tāpēc interese par tā pētniecību gan tolaik, gan tagad ir labi saprotama un pamatota," saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV).