Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

RISEBA pasniedzējs: Nacionālās akustiskās koncertzāles jautājuma apspriešanā būtu jāiesaista sabiedrība

Nacionālās akustiskās koncertzāles jautājuma apspriešanā būtu jāiesaista sabiedrība, preses konferencē par Baltijas arhitektūras skolu foruma-plenēra piedāvātajām vīzijām žurnālistiem sacīja arhitekts, RISEBA pasniedzējs Kristians Ivans Hrgetičs-Vītols, kurš pārstāv savas augstskolas komandu.

Kristians Ivans Hrgetičs-Vītols uzsvēra, ka studentiem ir atšķirīga pieeja, mēģinot ņemt vērā gan ekonomiskos, gan sociālos faktorus. Komandas ieskatā, būtu svarīgi iesaistīt sabiedrību procesā, lai gūtu priekšstatu, ko tā domā par nacionālo akustisko koncertzāli. 6. novembrī notikušajā forumā-plenērā, kur savas ieceres par koncertzāles izvietojumu Elizabetes ielā 2 prezentēja 12 komandas, rezumējot, bijuši trīs piedāvājumu - nojaukt ēku, saglabāt daļu ēkas, integrējot to ar jaunu, vai arī mēģināt ietilpināt koncertzāli jau esošajā ēkā.

"Mums ir jāsaprot, ko mēs vēlamies sasniegt - vai mēs vēlamies izrādīt cieņu mūsu mantojumam, vai mēs vēlamies radīt kaut ko jaunu, kas parādītu nākotnes garu. Esošajai ēkai ir jāpieiet ar cieņu, izpētot, kas ir derīgs, kas uzlabojams, ko var padarīt mūsdienīgāku," pauda pasniedzējs.

Tāpat viņš norādīja, ka pret pieeju nojaukt veco, dodot vietu jaunajam, mūsdienās izturas daudz piesardzīgāk. Ivans akcentēja, ka ir jāizsver, kāda ir ēkas vērtība, ko tā nozīmē arhitektūrā, tāpat jāņem vērā ar ēkas politiskais aspekts, par ko sabiedrības domas dalās.

"Mēs nevaram ignorēt, ka akustiskā koncertzāle reprezentēs Latvijas valsti. Tāpat mēs nevaram nerēķināties arī ar izmaksām un izlikties, ka tas nav būtiski. Iespējams, ka nojaukt ēku un uzcelt jaunu varētu atrisināt tehniskās ēkas problēmas, bet integrēt jauno ēku vecajā, varētu palielināties izmaksas. Veidojot konkursa aprakstu visi šie elementi ir jāņem vērā," uzsvēra RISEBA pasniedzējs.

Arhitekts Andis Sīlis žurnālistiem atzīmēja, ka jau desmit gadus tiek meklēta atbilstošākā vieta koncertzālei un daļa uzskata, ka arī Elizabetes iela 2 nav īstā vieta. Viņš akcentēja, ka ir pienācis laiks rīkoties un risināt problēmas, lai soli pa solim varētu tikt pie akustiskās koncertzāles.

"Studentu pētījumi rada, ka runa nav tikai par koncertzāli, bet par sabiedrību. Iepriekšējie projekti netika īstenoti, jo vienmēr tiek saņemta negatīva atgriezeniskā saite, jo vieni domā, ka būvēt koncertzāli ir dārgi, citi norāda uz vietas izvēli. Tad, kad valdība lems par 100 miljoniem, kas būt nepieciešami koncertzāles celtniecībai, daļa sabiedrība nepiekritīs šim mērķim tērēt nodokļu naudu," pauda Sīlis.

Arhitekts atzinīgi novērtēja Lietuvas komandas piedāvājumu akustisko koncertzāli nodēvēt par Rīgas mūzikas dārziem. Sīļa ieskatā, tas izklausās labāk, nekā tērēt miljonus uz koncertzāles celtniecību. Tāpat viņš akcentēja, ka sabiedrībā un arī valdībā būtu jāmaina izpratne, proti, ka tiek celta jauna vieta sociālām aktivitātēm, kas nav tikai koncertzāle.

"Ja mēs saglabāsim modernisma ēku un otru ēku, kas atrodas Kronvalda bulvārī, mūsu rīcībā ir pārāk daudz kvadrātmetru, nekā koncertzālei vajadzīgs, bet tas ir labo, jo pilsētā būs jauna vieta sociālām aktivitātēm. Tas maksās vairāk, bet, ja mēs runājam par naudas ieguldīšanu nevis koncertzālē, bet mūzikas centrā, manuprāt, tas būtu pareizs lēmums," pauda Sīlis.

Viņš pieļāva, ja Elizabetes ielā 2 neatradīsies koncertzāle, pastāv iespēja, ka ēka vienkārši pazudīs, vai atradīsies kāds privāts investors. Arhitekta ieskatā, šajā mantojumā finanšu līdzekļi būtu jāiegulda valdībai. Tāpat viņš norādīja, ka gaidāmajā konkursā arhitekti domās vēl padziļinātāk un mēģinās atrast efektīvus risinājumus, jo esošās ēkas izmantošana ir labs koncepts un kāpēc to neizmantot, retoriski jautāja Sīlis.

Jau vēstīts, ka 6. novembrī ar tiešsaistes prezentācijām un diskusiju turpinājās Baltijas arhitektūras skolu un profesūras akadēmiskais forums-plenērs, kas noritēja attālināti. Tā laikā prezentētas un, piesaistot neatkarīgus ekspertus, analizētas vīzijas Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojuma telpisko iespēju pārbaudei Elizabetes ielas 2, Rīgā areālā.

Forumā-plenērā tika prezentēti 12 komandu darbi - deviņas no Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras fakultātes asociētā profesora Edgara Bondara vadībā, RISEBA arhitektūras nodaļas komanda docentes Ilzes Paklones un docenta Rūdolfa Daiņa Šmita vadībā, kā arī Lietuvas arhitektūras skolas komanda profesora Rolanda Paleka vadībā un Igaunijas arhitektūras skolas komanda profesora Tomasa Tamma un Andresa Ojari vadībā.

Baltijas Arhitektūras skolu prezentētos priekšlikumus Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumam Elizabetes ielas 2 areālā vērtēja neatkarīgi eksperti no visām trim Baltijas valstīm - Gintauts Blažūns, Pako Ernests Ulmans, Roberts Ardavs, Aigars Kušķis, Harijs Alsiņš, un Ilze Rukšāne. Viņi ir savās valstīs un jomās atzīti apjomu arhitekti, pilsētplānotāji, nekustamo īpašumu vērtētāji un ainavu arhitekti.

Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale iepriekš aģentūrai LETA atzīmēja, ka foruma-plenēra norise tika organizēta attālināti un norisinājās vairākos posmos. Pirmajā un otrajā posmā Baltijas valstu arhitektūras skolu profesūrai un studentiem bija iespēja iepazīties ar informatīvi - vizuālajiem materiāliem par teritorijas būvvēsturi, institūciju regulējumiem, līdzšinējām iestrādēm Elizabetes ielas 2 areāla un tajā esošo ēku izpētē, esošās arhitektoniskās un pieguļošās pilsētvides virtuālo realitāti.

Foruma darba grupām tika iesūtīta apkopotā grafiskā, kartogrāfiskā, tekstuālā, virtuālā informācija par ēku Elizabetes ielā 2 un tās areālu. Dalībniekiem bija pieejamas arī video lekcijas, ko sagatavojuši Latvijas arhitektūras, ainavas un pilsētvides plānošanas eksperti. Trešajā posmā notika profesūras vadīto darba grupu radošās sesijas, tai skaitā attālinātās "apaļā galda" diskusijas.

Foruma dalībnieku uzdevums bija analizēt Elizabetes ielas 2 areāla iespējamos plānojuma un telpiskās attīstības scenārijus, izstrādājot konceptuālus variantus, kurus turpmāk Kultūras ministrija un VAS Valsts nekustamie īpašumi izmantos starptautiska metu konkursa sagatavošanai, kuru plānots organizēt nākamā gada sākumā.

Top komentāri

Maldis Skreija
M
šajā virzienāa Puntulis uzvedas kā kurlmēmais.
Kāpēc
K
kūtrie latvieši nepieprasa nekompetentā puntulīša demisiju?
Arhitekte
A
Paldies studentiem un kultūras ministrijai- redzamie projekti lieliski parāda, ka būvēt koncertzāli šajā vietā ir dārgs un samocīts risinājums. Puntuļa kungs, nav arhitekts, taču tik daudz jau nu no šīm bildēm viņs varēs saprast. Tā ka pietiks aloties un jāsāk beidzot meklēt adekvāta vieta koncertzālei
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja