Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KM ierosināja piešķirt Celmam MK balvu par ieguldījumu Latvijas mākslas un dizaina attīstībā.
Celms, kurš dzimis 1943. gadā, dizaina un mākslas jomā aktīvi darbojas no 20.gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām. Mākslinieks aktīvi piedalījies un rīkojis kinētiskās mākslas izstādes. Bijis Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Sākot ar 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidu, Celms kļuvis par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem.
Mākslinieks aktīvi darbojies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā. Kopā ar domubiedru grupu Celms bijis viens no pirmajiem, kurš iesaistījies jautājumu par mākslas un vides attiecībām, mākslas lomu vides saglabāšanā izpētē un risinājumu meklēšanā. Nozīmīgu mākslinieka daiļrades daļu veido daudzfunkcionāli kinētiski objekti, ko raksturo mākslas sintēzes meklējumi un izteikti abstrakti vizuālie risinājumi.
Pēc KM pārstāves paustā, kā nozīmīgākie mākslinieka darbi minami 20. gadsimta 60.gadu beigās radītā fotokolāža Prāga, kinētiskie objekti Rotējošie cilindri, Daugava, Pozitrons, kinētiskā skulptūra Bāka. Būtiska mākslinieka Celma radošās darbības izpausme pilsētvides dizaina jomā ir robežzīmes Rīga idejas izveide.
Līdztekus aktīvai radošajai darbībai dizaina un kinētiskās mākslas un dizaina jomā Celms darbojies latviskās dzīvesziņas, simbolu un zīmju pētniecības laukā, pētījis baltu rakstus un ir grāmatu Latvju raksts un zīmes un Baltu dievestības pamati autors. Radījis folkloras festivāla Baltica Latvijas karogu un simboliku. Darbojies kā rakstu un zīmju simbolikas konsultants un līdzautors Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Deju lieluzvedumu radošajās grupās 2003., 2008., 2013. gadā.
Savukārt MK Atzinības raksts tiks pasniegts Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei par ieguldījumu Turaidas muzejrezervāta attīstībā, folkloristei, sabiedriskajai darbiniecei un lībiešu kultūras pārstāvei Helmī Staltei par ieguldījumu latviešu un lībiešu kultūras saglabāšanā un attīstībā Latvijā un Atmodas procesu stiprināšanā.
Tāpat valdība lēma piešķirt MK Atzinības rakstu dzejniecei un tulkotājai Veltai Sniķerei par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sniegumu Latvijas literatūrā, žurnāla Latvijas Architektūra redakcijai par ieguldījumu Latvijas laikmetīgās arhitektūras un dizaina, arhitektūras mantojuma vērtību apzināšanā, popularizēšanā, kā arī arhitektūras procesu atspoguļošanā un analīzē.
MK Atzinības rakstu saņems dzejniece, dramaturģe un publiciste Anna Rancāne par ieguldījumu Latgales kultūras un latgaliešu valodas attīstībā, vijoļspēles pedagogs Romans Šnē par ieguldījumu Latvijas talantu profesionālās izaugsmes veicināšanā, mākslas zinātņu doktore, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ārlietu darba prorektore, emeritētā profesore Maija Sīpola par nopelniem Latvijas mūzikas izglītības starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, norādīja Kokale.