Plkst. 12 notiks izzinoša un radoša nodarbība 5-10 gadus veciem bērniem Iepazīstam un zīmējam 19. gadsimta Latvijas laukus. No pavasara līdz ziemai.
Iesākumā gids vedīs nelielā ekskursijā pa muzeja ekspozīcijas daļu, kurā parādīts latviešu zemnieku tradicionālais dzīvesveids 19. un 20. gadsimta mijā. No redzētā bērni gūs iedvesmu un idejas radošajam darbam, kam atvēlēta nodarbības lielākā daļa. Vienu mazo pētnieku un mākslinieku ieinteresēs senie zemnieku darba rīki – arkli, ecēšas, stelles, otram interesanti šķitīs trauki, gatavoti gan no koka, māla vai pīti no koka mizām un zaru klūdziņām. Varbūt kāds cits nodarbības dalībnieks atainos krāšņās zemnieku goda drānas jeb tautas tērpus.
Nodarbības ilgums nav ierobežots, visu noteiks dalībnieku izturība un vēlme darboties. Muzejs nodrošinās darba materiālus un spilvenus ērtai radošai darbībai, bet par radošu noskaņojumu, mākslinieka darbam piemērotu apģērbu un labu omu jārūpējas pašiem! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Plkst. 14 ekskursijā pa ekspozīcijas daļu Zemnieku tradicionālais dzīvesveids 19. gadsimtā: darbi un godi gada ritējumā vedīs LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule. Tautas tradicionālo dzīvesveidu raksturo prasme iegūt no dabas un izgatavot cilvēka dzīvei nepieciešamo iztiku, apģērbu un mājokli. Ar 19. gadsimtu datēta lielākā daļa līdz mūsdienām muzejā saglabāto tradicionālās materiālās kultūras liecību. Tas ir arī pēdējais gadsimts, kad vārdi "latvietis" un "zemnieks" tika uztverti gandrīz kā sinonīmi, jo vairāk nekā 90 % latviešu bija zemnieki. Gadsimtiem ilgi zemnieku galvenais iztikas avots bija zemkopība un lopkopība, uztura pamats – pašu apstrādātā zemē izaudzētie graudaugi, pākšaugi un saknes, mājlopu gaļa un piens. Apģērbu un iedzīves priekšmetu izgatavošanai audzēja linus un kopa aitas. Medus un vasks bišu dravās deva papildu ienākumus, medu lietoja pārtikā un kā ārstniecības līdzekli. Latvijas piekrastes teritorijās iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību. Nozīmīga vieta bija arī gadskārtu un ģimenes godiem, kas veidoja un uzturēja cilvēka saikni ar dabu un dzimtu. Ja 19. gadsimta sākumā latviešu zemnieku tiesības un pienākumus noteica dzimtbūšana un klaušu darbs, tad gadsimta gaitā, tiesībām paplašinoties, zemnieki kļuva par savas zemes saimniekiem un pilntiesīgiem iedzīvotājiem, kuru sasniegumus noteica paša talants, neatlaidība un uzņēmība.
Nākamā ekskursija – Latvieši 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā: nacionālā pašapziņa, kultūra un sabiedriskā dzīve LNVM direktora vietnieka zinātniskajā darbā Dr. hist. Toma Ķikuta vadībā – plānota 18. aprīlī.