Jaunās vērtības iespējams iepazīt Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnē https://kulturaskanons.lv/, kur ekspertu Anitas Zariņas un Oļgerta Nikodemus tekstus papildina bagātīgi materiāli: mūsdienu fotogrāfijas no projekta Ainavu dārgumi un vēsturiskās fotogrāfijas no projekta Zudusī Latvija, kartes no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Kartogrāfisko materiālu krājuma, 20. gadsimta sākuma tūristu bukleti no LNB Sīkiespieddarbu krājuma, kā arī saites uz interesantākajiem rakstiem resursā Periodika.lv.
Paplašinot Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu, uzsākta arī sadarbība ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālo krātuvi Redzi, dzirdi Latviju!, kas ainavu pagātnes skatus ļauj ieraudzīt dokumentālo filmu un kinohroniku kadros. Latvijas apceļotājiem kanonisko ainavu iepazīšanā noderēs saites uz dažādiem maršrutiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vietnē Latvija.travel/lv, profesionālās lauku ceļotāju asociācijas Lauku ceļotājs mājaslapā un citos resursos. Līdzīgi kā visā kanona tīmekļvietnē, informācija tiks regulāri pārskatīta un papildināta.
Ideja papildināt Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu radās jau pirms aptuveni desmit gadiem – neilgi pēc 99 kanona vērtību atlases septiņās kultūras nozarēs. Gadu gaitā šajā procesā sadarbojušās Latvijas Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu programmas ietvaros tika realizēts vērienīgs projekts Ainavu dārgumi (h. Tā ietvaros, iesaistot iedzīvotājus un Ainavu ekspertu padomi, kā Latvijas dārgumi tika izvirzītas 50 ainavas, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas ainaviskās vērtības reģionālā mērogā. Ņemot vērā katrā plānošanas reģionā izvirzītos ainavu dārgumus, Ainavu ekspertu padome vienojās par plašākām ainavām – nacionālā mēroga vērtībām, kas ir iekļaujamas Latvijas kultūras kanonā. Būtisku ieguldījumu ainavisko vērtību formulēšanā snieguši habilitētā ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekle Aija Melluma, Latvijas Universitātes (LU) profesors, LZA korespondentājloceklis Oļģerts Nikodemus un LU asociētā profesore, Dr. geogr. Anita Zariņa.
Latvijas kultūras kanona pamatu septiņās tematiskās kultūras nozarēs 2008. gadā izraudzījās īpaši veidotas ekspertu grupas. Kopš 2013. gada aktīvi notiek Latvijas kultūras kanona izglītības programmas radošās darbnīcas reģionos, par tradīciju ir kļuvis Kultūras kanona konkurss, ko rīko Latvijas Kultūras akadēmija. Latvijas Nacionālā bibliotēka Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes atjaunošanu uzsāka 2015. gadā un kopš 2017. gada septembra tā ir pieejama plašam apmeklētāju lokam. Šobrīd informācija pieejama latviešu un angļu valodā, drīzumā lapa tiks dublēta arī vācu un krievu valodā.
Latvijas kultūras kanona projektu LNB īsteno ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.