Šī gada balva būs jau piektā komponistam Imantam Kalniņam, otro reizi to saņems komponisti Andris Dzenītis un Ēriks Ešenvalds, arī mūziķis Dons, trešo reizi – fotomākslinieks Gunārs Janaitis, komponists Jānis Lūsēns un teksta autors Guntars Račs, ceturto reizi – Renārs Kaupers, savukārt rakstnieks Ēriks Hānbergs tiks godalgots otro gadu pēc kārtas.
Hānbergs balvu saņems par stāstiem Plikie un pusplikie, kas pirmoreiz izdoti krājumā 1983. gadā, daļēji iekļauti stāstu izlasē Mantojuma kumeļš un bijuši par pamatu iestudējumam Dailes teātrī. Dramaturģei Anitai Grīniecei balva piešķirta par lugām Puķu brokastis un Ziņu dienests strādā, kas publicētas tīmekļa vietnē www.anitagriniece.com un iestudētas amatierteātros Jūrkalnē, Ugālē, Meņģelē, Mežotnē, Varakļānos, Jaunlaicenē, Meņģelē, Užavā, Morē, Gaiķos, Staburagā un citviet.
Komponistam Imantam Kalniņam balva tiks pasniegta par mūziku izrādei Lilioms, kas iestudēta Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas teātrī 1971. gadā, vēlāk arī Liepājas teātrī un atdzimusi Latvijas Nacionālajā teātrī 2013. gadā, kā arī par Lilioma dziesmām ar Māra Čaklā vārdiem, kas plaši izmantotas koncertos, skanējušas arī radio un televīzijā. Autortiesību bezgalības balva mūzikā piešķirta arī komponistam Jānim Petraškevičam par darbu Darkroom, Andrim Dzenītim par skaņdarbu Latvian Cookbook un Ērikam Ešenvaldam par skaņdarbu O salutaris hostia, kas izmantots Jura Kursieša spēlfilmā Modris.
Balva tiks pasniegta arī komponistam Jānim
Lūsēnam un teksta autoram Guntaram Račam par dziesmu What for?, kas 2010. gadā uzvarējusi starptautiskā dziesmu
konkursa Eirovīzija Latvijas nacionālajā atlasē un piedalījusies Eirovīzijas pusfinālā Oslo. Tiks apbalvoti ar dziesmas Māsa upe autori - mūzikas autors un aranžētājs Artūrs Šingirejs (Dons),
teksta autors Ingus Bērziņš un aranžētājs Kaspars Ansons. Par
2011. gada dziesmu Joka pēc alfabēts balvu saņems mūzikas
autors Renārs Kaupers un vārdu autore Indra Sproģe. Apbalvota tiks arī grupa The Sound Poets par dziesmu Tavs
stāsts. Mūziķis Jānis
Krūmiņš saņems balvu par bieži Latvijas Radio 2 programmā iekļauto dziesmu Zemenes.
Par fotogrāfijām no teātra izrādēm, kas iekļautas Irēnas Lagzdiņas monogrāfijā Izslāpums. Olga Dreģe, Ērika Hānberga grāmatā Pirmā grēka līcis, Ingas Jērumas grāmatā Ilzes Vazdikas saldā katorga un Kārļa Lāča portretu AKKA/LAA Ziņās balvu saņems fotomākslinieks Jānis Deinats. Gleznotājam Kristapam Zariņam balva tiks pasniegta par darbu izmantojumu televīzijā, tālāku pārdošanu mākslas izsolēs un iekļaušanu Swedbank programmas Gudrie punkti mākslas darbu elektroniskajā katalogā balva. Tāpat balva tiks pasniegta fotomāksliniekam Gunāram Janaitim par autordarbiem, kas izmantoti televīzijas raidījumos un publicēti citur.
Kino jomā Autortiesību bezgalības balva piešķirta režisoram Romualdam Piparam un operatoriem Igoram Boikovam, Aleksandram Demčenko, Vilnim Dumbergam, Agrim Dzelmem, Oļegam Kotovičam, Ralfam Krūmiņam, Jānim Milbretam, Andrim Seleckim, Kalvim Zalcmanim un Kristianam Luhaeram.
Autortiesību bezgalības balvu kopš 1999. gada saņem autori, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos – publiski izpildīti, pārraidīti TV, radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs u.c. Balvu piešķir nevis žūrija, bet statistika, ko nodrošina autordarbu izmantojuma datorizēta uzskaite.
16 gados godalgoti 177 autordarbi, no tiem 112 muzikāli, 31 literārs un dramatisks, 24 vizuāli un 10 audiovizuāli. Autortiesību bezgalības balvas šajos gados saņēmis 221 autors. Autortiesību bezgalības balvu saņēmušo darbu krājums faktiski
parāda, kādi autordarbi bijuši vajadzīgi sabiedrībai. Balva ir piramīdas formas pulkstenis - atsauce uz laika ritējumu.