"Mūsu pīlēns mācās runāt latviski," jau 14. augustā ietvītoja režisors, kurš bija sācis strādāt ar šo pašu materiālu latviešu trupā. Pirmizrāde - šosestdien, 3. oktobrī, plkst. 14.00 Leļļu teātra Mazajā zālē.
"Šī būs cita izrāde," akcentē Dmitrijs Petrenko, jo viņam pašam nebūtu interesanti jau iepriekš iestudēto darbu vienkārši pārlikt latviešu valodā. Režisors atzīst, ka ir notikušas vairākas korekcijas tehniskajā ziņā - vizuāli pat mainījuši fināla skatu! -, arī sadarbība ar citu izpildītāju sastāvu pārcēlusi uzveduma akcentus. "Es skatos, kas piestāv aktierim, kas viņu interesē šajā darbā," piebilst Dmitrijs Petrenko, kura latviešu trupas iestudējumā piedalās Santa Didžus, Arnita Jaunzeme un Miķelis Žideļūns.
Viņu partneri jeb lelles - objekti atgādina baltas skulptūras, lai stāsts skatītājiem risinātos katram savs un katram par sevi. "Jo mazāk mēs dosim ilustratīvismu, jo vairāk darbosies bērnu un viņu vecāku iztēle," par ieceri stāsta režisors, kurš Neglītā pīlēna tapšanā ir sadarbojies ar tēlnieci Lieni Macku, kura veidojusi arī scenogrāfiju. Šīs izrādes radošajā komandā ir iesaistījies Monpeljē Arhitektūras skolas students Gatis Grāvers (mūzika) un Matīss Gricmanis (dramaturģija).
Sarunā ar laikrakstu Diena Dmitrijs Petrenko atklāj, ka viņam jau kopš bērnības Hansa Kristiana Andersena pasakas ir šķitušas ļoti godīgas un līdz ar to - brīžiem pat diezgan skarbas, jo dāņu rakstnieks ar bērniem runā kā ar pieaugušajiem. Tajā pašā laikā viņa sacerējumi ir ļoti tēlaini un tēmu ziņā daudzslāņaini - ļoti pateicīgi iestudēšanai. Iepriekš Leļļu teātrī ir tapuši vairāki Hansa Kristiana Andersena darbi: Īkstīte, Sniega karaliene un Meitene ar sērkociņiem.
Neticas, ka ir pagājis tik ilgs laiks un Andersena pasakas vēl joprojām nav zaudējušas savu aktualitāti, - uzsver Dmitrijs Petrenko, kurš izvēlējies iestudēt dāņu rakstnieka 1843. gadā publicēto coming of age stāstu. "Tas ir darbs par cilvēka pieaugšanu, kas ir sāpīgs un nežēlīgs ceļojums," saka režisors un piebilst, ka saskarsmē ar grūtībām - dažādiem piedzīvotajiem notikumiem un satiktajiem neīstajiem cilvēkiem - mēs nonākam pie sevis un sapratnes, kā mēs vēlamies dzīvot tālāk.