Visērtākā poza – būt kaut kur maliņā, tā neuzkrītoši, tā ar pussmaidiņu, pusvārdiņu. Bet – cik ilgi? Ir teiciens, ka "smalkā sabiedrībā par politiku un reliģiju nevajadzētu izteikties", bet Jaunais Rīgas teātris domā savādāk. Vakar, 7. decembrī, JRT Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvoja Gata Šmita iestudējums Kārkli, kuru režisors gatavojis kopā ar izrādes aktieriem Gunu Zariņu, Baibu Broku, Kasparu Znotiņu, Andri Keišu un Ģirtu Krūmiņu. Iestudējums ir veltījums Latvijas politiskajai dzīvei.
Pārdomas, dusmas, smiekli. Pēc ģenerālmēģinājuma Gatis Šmits ar skatītāju reakciju ir apmierināts. "Kaut ko jau mazliet mainīsim, bet uzreiz var teikt, ka izrāde noteikti polarizēs publiku," viņš saka. "Tā nav komēdija vai traģēdija. Es drīzāk teiktu, ka tas ir kā piemiedziens ar aci, kas neļauj visu izrādi skatīties vienādi. Es domāju, ka viedokļi būs ļoti dažādi, un arī tie cilvēki, par kuriem runājam un ko attēlojam, paudīs savas emocijas."
G. Šmitam nebija bail ķerties klāt politikai. "Drīzāk tas bija... riebums. Inteliģencei laikam ir stilīgi neiesaistīties politiskajos procesos. Izvēloties šādā formā runāt par aktualitātēm, mums pašiem šis projekts bija kā eksperiments." Scenāriju piespēlējusi pati dzīve, un tas tapis režisora un aktieru ciešā sadarbībā, tiekoties arī ar atveidotajiem personāžiem, diskutējot un strīdoties savā starpā, pētot notikumu attīstību un lasot rakstus presē. "Izpētes process bija garš un nopietns, izgājām cauri tieslietām, izglītībai, Saeimas politiskajai kultūrai, korupcijas apkarošanai. Runājām ar cilvēkiem, kuri iesaistīti šajos procesos, gan ar žurnālistiem, gan politiķiem, gan autoritātēm. Jo tālāk, jo vairāk sapratām, ka situācija valstī nav rožaina. Grūti atrast optimismu, un, ja tā turpināsies, tad nekas nav paredzams," par izrādes tapšanu stāsta G. Šmits un piebilst, ka savas korekcijas ievieš un procesu virzību ietekmē arī starptautiskā situācija, tehnoloģiju bums.
Vai ar izrādi gribas sabiedrību no malā stāvētājiem aicināt kļūt par darītājiem? "Tāda mērķa nav. Protams, teātris ir enerģijas apmaiņa. Jebkura izrāde dod kādu impulsu. Bet nav jau gatavas receptes, kā rīkoties. Izrādei nav jābūt kā protestam, bet mūsu pienesums – aicināt iedziļināties dažādos jautājumos un meklēt atbildi," saka režisors. "Mākslinieka uzdevums ir turēt spoguli sabiedrības un arī varas priekšā. Vai gribat redzēt, kā mūsu spogulī izskatās dažu varas pārstāvju nesodāmības apziņa, kūtrums un augstprātība? Nāciet uz izrādi Kārkli!"
Kāpēc Kārkli? "Kārkli ir sīksti un audzelīgi. Tie notur krastus un viegli iesakņojas vietās, kur ozoli neizdzīvotu. Ja kārkliem dod vaļu, tie ātri pārņem izcirtumus vai netīrītus grāvjus un ar katru gadu kļūst arvien grūtāk izraujami," teikts izrādes anotācijā.
Tuvākās izrādes – 8., 9., 21. un 22. decembrī.