Šajā iestudējumā būs apkopoti vēsturiski materiāli, lībiešu pēcteču balsis, horeogrāfiskas emocijas, dokumentāli video un čella skanējums, lai veidotu liecību par pagājušo, esošo un, iespējams, arī topošo.
"Daļa manas dzimtas nāk no Lībiešu krasta (no Miķeļtorņa), par kuru man vienmēr bija romantizēts priekšstats, bet kopienas sajūta un kultūra līdz mums nekad nenonāca, jo vienīgā tradīcija, ko mans vectēvs darīja, bija tas, ka viņš svētkos uzvilka mastā gan Latvijas, gan lībiešu karogu. Pirms pāris gadiem vectēvs nomira, un man radās daudz jautājumu," sarunā ar laikrakstu Diena saka Reinis Boters, kura uzvārds arī liecina par viņa līvu izcelsmi.
Uz jautājumu, kā tas tulkojams latviešu valodā, režisors atklāj, ka kāds esot stāstījis, ka šis uzvārds ir saistīts ar laivām un laiviniekiem, bet viņa paša meklējumi sarunās ar dažādiem zinošiem cilvēkiem ir atklājuši, ka tas varētu būt saistīts ar mucām un muciniekiem. "Savukārt pavisam nesen mans tēvs latviešu uzvārdu grāmatā izlasīja, ka "boters" varētu nozīmēt sviesta meistaru, vārdu sākot, versijas ir dažādas, katrs izvēlas tīkamāko," teic režisors.
Priekšstatu plīvurs
Šī iestudējuma veidošanas procesā viņš kopā ar savu brāli Aleksi Boteru un kolēģi Āri Matesoviču ir devušies vairākās ekspedīcijās uz Lībiešu krastu – vasarā, rudenī un ziemā – un runājuši ar vietējiem iedzīvotājiem, šķetinot vēstures notikumu secību un cenšoties saprast, kas ir noticis cauri gadu gadiem.