Uzvedums veidots kā divu reālu astoto klašu skolēnu portrets. "Šis vecums ir sava veida robežšķirtne cilvēka dzīvē, par kuru Latvijas teātrī ir runāts ļoti maz. Es gribēju iepazīties ar šiem jauniešiem skolas situācijā un paskatīties, ko mēs, pieaugušie, ar viņiem darām un ko mēs viņiem nodarām ar to," sarunā ar Dienu saka režisore un atzīst, ka viņi pati pēc pirmajām skolā pavadītajām dienām atgriezusies no tās kā izžmiegta lupatiņa, pat neko nedarot, vienkārši esot šajā atmosfērā, nemitīgās priekšmetu maiņas, prasību un trokšņa dēļ.
Kopā ar Kristu Burāni izrādes radīšanā piedalījušies dzejnieki Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis un jau pieminētais Kirils Ēcis, kuri savos darbos runā par astotklasnieku domām, pieredzi, jūtām un sapņiem – par to, kas viņus patiešām aizrauj un apbēdina, ko autori ir atklājuši, nokasot no tā uzaudzēto aizsargkārtiņu ar nosaukumu Viss ir normāli. Viss ir okay. Skolēni bijuši pārsteigti, ka tas kādu patiešām interesē.
Trīs mēnešu garumā Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis un Kirils Ēcis regulāri devušies uz skolu, lai gūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par saviem varoņiem, par kuriem dzejnieki stāstīs iestudējumā un vienlaicīgi risinās jautājumu par to, kas ir un kāda var būt dzeja. Tajā spēlēs divi no viņiem (Kirils Ēcis ir devies studēt uz Tallinu), kuriem pievienosies aktieris Reinis Boters no jauno teātra mākslinieku apvienības Kvadrifrons.
Šīs trijotnes sadarbība piedāvā abpusēju izdevīgumu visām iesaistītajām pusēm. "Viņi ir kā enkurs, kas neļauj aizpeldēt pārāk teatrālā piedzīvojumā," jaunos skatuves biedrus raksturo Reinis Boters, kurš savukārt dzejniekus caur spēli pavelk uz diskusiju par dzeju. "Ja nebūtu Reiņa Botera, mēs ar Raimondu Ķirķi nostātos un nekas daudz vairāk nenotiktu, jo mums ir diezgan līdzīgi uzskati par šo tēmu un nav nepieciešamības tos vēlreiz pārskatīt," piebilst Marija Luīze Meļķe.
Runājot par to, kas ir un kāda var būt dzeja, uzveduma veidotāji pievēršas tā saucamajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā, ko Saeima pieņēma 2015. gadā. "Redzot, kādas sekas tas izraisījis skolās un padarījis izglītības procesu un mūsu sabiedrību kopumā daudz noslēgtāku un vienlaicīgi liekulīgāku, man šķita, ka par šo tēmu nepieciešams runāt izrādē," uzsver Krista Burāne, kuras iestudējuma pirmā cēliena pēdējās minūtes Reiņa Botera izpildījumā ir veltījums tieši vecākiem un skolotājiem.
Šajā uzvedumā dzīve tiek portretēta tāda, kāda tā ir – dažāda, neidealizēta un neizskaistināta. Vai mākslai un izglītībai ir jāspēlē paslēpes ar realitāti, vai tomēr tā drīkst droši skatīties viena otrai acīs un par ieraudzīto sarunāties ar bērniem un jauniešiem? – retoriski jautā režisore, kuras izrādē pieaugušo balsi pārstāvēs skolotāju koris. Tā lomā nofilmējies Cēsu Kultūras centra jauktais koris Wenden. Skolotāji tiek atainoti ļoti cilvēciski – ideāli te mijas ar nogurumu un dusmām dienas beigās.
Skolotāju kora dziesmu mūziku sacerējis komponists Edgars Raginskis, bet tekstus – dzejnieki Agnese Krivade un Kārlis Vērdiņš, kuri visvairāk cietuši no šiem tikumības grozījumiem un izsaukuši uz sevi visspēcīgāko sašutuma vētru par to, kā dzejnieki drīkst kaut ko tādu rakstīt un kā viņu uzrakstīto pēc tam drīkst ielikt mācību saturā, – atgādina Krista Burāne, kura ir pārliecināta par to, ka māksla var kļūt par ļoti noderīgu resursu skolotāju darbā, lai palīdzētu veidot izglītības procesu brīvāku un atvērtāku.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē Dirtydealteatro.lv