Viņi/glāsta savas šķidrās ūsiņas/viņas/pirkstos virpina matus/viņi/prot platām kājām sēdēt/viņas/prot spēles ar plakstiņiem un lūpām, raksta Kirils Ēcis. Viņš ir viens no autoriem, kurš radījis tekstus režisores Kristas Burānes dokumentālajam dzejas iestudējumam Netikumīgie, kā nosaukums publicitātes materiālos rotājas uz Instagram sirsniņu fona. Tas ir stāsts par XXI gadsimta jauniešiem, viņu pieaugšanu, attiecībām ar skolu, audzināšanu un brīvību, kura pirmizrāde notiks sestdien, 14. decembrī, plkst. 19 Dirty Deal Teatro (Talsu ielā 1, Āgenskalnā).
Saeimas deputāts Ints Dālderis (Vienotība) rosina grozīt Izglītības likumu, tajā nosakot obligātu vidējās izglītības iegūšanu vai tās iegūšanas turpināšanu līdz 30 gadu vecuma sasniegšanai.
Biedrības Asociācija Ģimene atklāta vēstule Latvijas Republikas Saeimai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai.
Saeimas deputāti otrdien, 9.jūlijā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā. Turpmāk valstij būs jāfinansē mācību literatūras, tostarp mācību grāmatu, tām pielīdzināto darba burtnīcu un citu izglītības satura apguvei paredzēto izdevumu, iegāde, vēsta Saeimas Preses dienesta publicētā informācija.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūgs papildu finansējumu 537 112 latu apmērā, lai spētu pildītu noteiktos grozījumus Izglītības likumā. Grozījumi paredz valsts atbildību, nodrošinot pamata un vidējās izglītības skolēnus ar mācību līdzekļiem, portālu Diena.lv informē IZM biroja vadītāja Anna Kononova Saskaņā ar 9.
2013. gada 7. martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi grozījumus Augstskolu likumā, kas publiskajā telpā tiek pasniegti kā iespēja paplašināt Eiropas Savienības oficiālo valodu lietojumu mūsu augstākās izglītības sistēmā. Lieliska doma - ja vien šāda iespēja jau nebūtu ietverta 2011. gadā pieņemtajā likuma redakcijā un ja šo grozījumu mērķis, visticamāk, nebūtu pavisam cits.
Nav saprotams, kādu tālāku vai tuvāku mērķu vārdā Varšavas kontaktos ar Viļņu iezadzies asais tonis, taču iemesls esot jaunais Lietuvas izglītības likums. Polijas ārlietu un izglītības resori, arī Seima maršals metušies aizstāvēt kaimiņvalstī dzīvojošo poļu kopienu, kuras bērniem skolās tiks palielināts stundu skaits valsts – lietuviešu valodā.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi Polijas un Lietuvas poļu kritizēto Izglītības likumu, kas paredz no jaunā mācību gada mazākumtautību skolās paplašināt izglītību lietuviešu valodā.Kā norādījusi prezidente, viņa balstījusies uz pārliecību, ka "visām Lietuvas mazākumtautībām jāpalīdz kļūt par līdzvērtīgiem pilsoņiem, integrēties Lietuvā, justies līdzvērtīgiem, cienītiem, prast mūsu dārgo valodu".