Annele latviešu literatūrā ir hrestomātisks tēls, piekrīt Valmieras teātra aktrise Inese Pudža. "Bet galvenais mums izrādē ir nespēlēt secinājumus par Anneli, kā bieži dara pieaugušie. Bērns iekšēji jūtas citādi nekā pieaugušais par viņu domā." Ko un kā šis bērns no rakstnieces Annas Brigaderes autobiogrāfiskā opusa Dievs. Daba. Darbs jūt, redz un uztver, Valmieras teātris pēta jaunajā režisora Jāņa Znotiņa izrādē ar tādu pašu nosaukumu. Pirmizrāde LMT Mansarda zālē gaidāma šovarkar.
Inese Pudža iestudējumā atveido Anneli, kura ir vecumā, kad bērns visu iztēlojas lielāku (A. Brigaderes darba sākumā viņai ir gadi četri). Uz izrādi gan aicināti bērni, sākot no septiņiem gadiem, kā arī viņu vecāki. "Mans un radošās komandas galvenais uzdevums ir radīt empātiju, lai bērni pārdzīvo un dzīvo līdzi Annelei viņas pasaulē – spēlējoties un caur vārda burvības atklāšanu," teic J. Znotiņš.
Lai gan Anneles tēls nāk no XIX gs. otrās puses un kalpu ģimenes, tas būšot saprotams arī šodienas bērniem. "Bērna iekšējās izjūtas konkrētā vecumā – prieks, pārsteigums, kaut ko ieraugot, utt. – domāju, nemainās, tikai Annelei apkārt ir cita vide un sistēma," spriež I. Pudža un stāsta, kā kopā ar režisoru zināmu līdzību atraduši šodienas diplomātu bērnos, kuru vecāki arī ir "gājēji", kas palaikam pārceļas no vienas mītnes vietas uz citu. Tiesa, Annelei, salīdzinot ar šodienas bērniem, ir lēnāka laika izjūta, kas lielā mērā ir ne vien informācijas plūsmas atšķirību, bet arī ilgstošas dabas klātbūtnes dēļ. Annelei ir pašsaprotami, ka daba visu laiku ir ap viņu, kamēr mūsdienu bērni, sevišķi pilsētnieki, biežāk saņem tikai kampaņveidīgas "lauku vides šprices". "Taču brīžiem tieši viņi uz dabu noreaģē vairāk nekā laucinieki," ievērojusi I. Pudža. Aktrise piebilst, ka grāmatas un izrādes centrā esošās trīs galvenās vērtības – Dievs, daba un darbs – cilvēki aizvien izjūt tāpat kā pirms pusotra gadsimta, kaut arī toreiz darbs bērnu dzīvē ienāca krietni agrāk, savukārt jautājums par dvēseli šodien risināms arī citādi, nevis tikai ejot ar ģimeni ik nedēļu baznīcā.
Ar iestudējumu Dievs. Daba. Darbs J. Znotiņš turpina jau ar izrādi Staburaga bērni aizsākto – balstoties uz latviešu literatūras kanonā iekļautajiem darbiem, radīt aizraujošu, dzīvu un brīnumu pilnu pasauli burtiski no nekā. Izrādi veido arī scenogrāfs Artūrs Arnis, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone, gaismu mākslinieks Mareks Lužinskis un dramaturģijas konsultante Madara Rutkēviča. Ineses Pudžas atveidotās Anneles pasauli un redzējumu, piedaloties spēles priekā, uz skatuves palīdz radīt aktieri Aigars Apinis, Rihards Jakovels, Ingus Kniploks un Kārlis Arnolds Avots.
Tuvākās izrādes – 26. un 29. maijā, 8. un 10. jūnijā.