Ābolu ķocis. Iegremdē pliekanā apziņas mijkrēslī

Izgāžas publiski, visu lidzekļu- tv, avīžlapeļu, žurnālīšu apbrīnots, slavā celts par nezkādu tur drosmi, pēc gadiem pārcilā ( tu saki?) zem bisexuālās sedziņas elpodams.deķa. Viņi ir pārrunājuši. Liela vajadzība Zatleram zem šizo tupeles zemoties. Cūka tas Hermanis, būtu vīrietis būtu publiski atvainojies par savu kretīnismu. Ko domājies, godīguma pilārs, visu žīdu zeķes no naudas izpurinājis. "Stulbi būtu, ja viņš to nedarītu."Un nedara ar! Viņš tas Muhameds, pie kā visiem kalniem jāiet atļauja nopirsties prasīt.

Tavs Āmen gājis vaļā un nonāk kūtspakaļā. Ja Tu pati būtu kaut cik argumentēta, varētu pārmest, tu tikai konstatē no visādiem vākiem. Neviens neliedz, fetišē JRT un Hermani, domas var būt dažādas. Man ir cita starpā Hermaņa "lumpeņi", Zatlera nomelnošana ar troksni un Trīszvaigžņu ordeņa atraidīšana ar izmanīgu vēlāk pieņemšanu. Tā nebija viņa vien iniciatīva, lai gūtu atbalstu JRT, ir dažādi jārīkojas, naudu arī neviens nesviež pakaļ aiz mākslas cieņas. Dubļu peļķe ir jauka salīdzinot ar zaņķi, kur Hermanis pabrienas ar svētu gaismu sejā. Neraizējies par maniem zaudējumiem, "sargi vien pati savu godu, tad būs labi. " (R.Blaumanis)

Alvis hermanis pats regulē, kurš drīkst izteikties par viņu, lai būtu pietiekami diži, viņaprāt gudri un atbilstīgi viņa personībai. Radzobe ver trakumā pateikt visādi, Tišheizere uzticamāka, Hermanis ir viņas elks līdz pakāpei, ka tēlainība gūst virsroku pār analītiskumu. Hermanis pats ir mēslu vārītājs savās mirkļa izvēlēs un attieksmes, tai skaitā tiek gudri iesaistīts politiskās spēlēs Latvijā un Vācijā, viņš izsakās spilgti, arī šizofrēnisku motīvu vadīts, ir pērkams, lai gan grib radīt iespaidu, ka paliek patstāvīgs. Neklausieties tikai viņa vārdos un nepieņemiet visu par pilnu paštēla būvniecības specializācijās, bet dziļi ieskatieties viņa darbos un ideoloģijā, mēģiniet saprast visu komplektu, kuru viņš pielieto un pauž.

vai tās ir SR recenzijas, kas papildina AH jauno grāmatu, taču nē.

Citus SR vienmēr gatava kā pionieris, topošais komunists apskatīt visnesaudzīgākajā gaismā, pati sevi diez vai, kā rūdīts alkoholiķis pazīst sev tīkamo, dzīvības un prieka atjaunotāju devu.

Nacionālajā vadonis bija vāja izrāde, JO neizstrādāts literārais materiāls un nekatra režija. Kājās celšanās patiesi ir diskutējams jautājums, taču esmu pārliecināts, ka SR sēdētu kā tupezis arī tad, ja būtu iemesls uzslieties stāvus, paštaisnība un kauns pašai no savām jūtā, vai to neesamība it brašs stimulators Piekrītu, ka Žurka ir ne tikai koķetēšana, bet arī reklāmas taisīšana par brīvu politiķiem, kuri pēc izrādes cienā māksliniekus ar kapiju un piedevām SR, manprāt, piemīt piemīt ģeniālas spējas izaicināt citus, viņas kolēģes ir izteikušās, ka spriešanas saietos SR mēdz uzvesties kā fūrija, tad nu iz riebuma plēsties, citas piekāpjas, kas savkārt SR uzmundrina tālākai gaitai SR klasiski pieprot melu un pasūtījuma spēles, iespējams, ka neapzināti, bet melo arī pati sev, bet nedrīkst atzīties pat zem deķa, ka tā, lai tikai nesabrūk tronis Kad SR recenzijās peldās pa intīmām būšanām, tad pat smiekli nenāk, pašas intīmā pieredze smelta no dakteru grāmatām Zvēriskums, kā domāju, arī sirdsapziņas trauslums rada iespaidu, ka SR ar ne mazākiem panākumiem varētu strādāt par nagu maucēju kādā postmodernajā nometnē Viņas lekcijas par Im. Ziedoni, Cēsu mākslas festivāla lekcijas nepārliecina, jo viņa nespēj pat cilvēkiem acīs paskatīties bez raustīšanās Ja jums bijusi iespēja redzēt SR rokrakstu ( tintes rakstā), tad uzzināsit daudz jauna "Latviešu t.s. vidējais skatītājs, kā spriežu no saviem vērojumiem, teātrī primāri nemeklē patiesību un aktualitāti. Bet gan smukumu, sentimentu un slavenības." piekrītu daļēji, tādas pat viduvējības, bezpersoniskas spriedelētājas ir ir mūsu teātra kritiķes, ar dažiem izņēmumiem SR, kā domāju, sirdsizglītības , iejūtības un patiesas citu izpratnes, visvairāk mīlot pati sevi, trūkums ir rādītājs, kas aizvien liek būt uzmanīgam. Vilku SR izmelos no meža, ja viņa pārstāvēs kāda cita vai merkantilas savas intereses, radot pasūtījumliteratūru, nodrošinot statusu Zanei Spēja apskatīt mākslas darbu ar ķimiķa, fiziķa, matemātiķa acīm ir lieliska, bet vai aizvien jābūt klāt skaitļojamai mašīnai, vai tāpēc teātris pastāv? Ievērojiet, NAV latviešu teātra recenzentu vidū citu piemēru, kas liecinātu, ka ir iespējams uzraklstīt, tāds atkal rakstīt, it kā nekas nebūtu noticis, pamanīt iztrūkumus, pareizāk sakot pabrīdināta attopoties, izkaulē savos rakstos iztrūkstošā iekopēšanu ( internetā) Sevis arī žēl, bet nespēju, iespējams vairs nekad neatgūšu ticību SR, jo viņa pa dzīvi un darbu defilē ar pletni rokā, varas skābā stāvokļa neglābjami pārņemta. Kā Solvita Āboltiņa, kā neinteliģentais Raimonds Pauls, kā aprobežotais Ojārs Rubenis. Kā mūsu prezis un min. kab priekšnieks un viņu skaistumkonkursa pārņemtās laulātas draudzenes. Tā ir liela bēda, ja ordeņotai un profesorizētai, centra pleķi aizņēmušai būtnei, nevar ticēt, uz viņu paļauties.

Visi mani prezidenti... Un recenzijas fragmenti: Izrāde atjaunoja manu cilvēcisko pašcieņu un kliedēja vientulības sajūtu, kas pārņem, skatoties Nacionālajā tādu lielinscenējumu kā Vadonis. Vai vērojot TV debates, kā arī lasot avīžrakstus par gaidāmajām Latvijas prezidenta vēlēšanām. Visi šie piemēri ar nepieļaujami maz izņēmumiem sirgst ar sapelējušu un korumpētu smadzeņu slimību. Ar nenoslēpjamu personisko vienaldzību pret to, kas notiek un notiks Latvijā. Uzvedums ir ļoti patriotisks. Tieši šo citādo, nekā pie mums pierasts, patriotismu gribu uzsvērt kā pirmo. Jo patriotisms taču nav ierasti apnikušas saldas dziesmiņas par mīļo dzimteni, bet iekšēja brīvība, drosme un vajadzība runāt to, kas tev sāp, ko tu patiešām pats domā par savu dzimteni. Šī pozīcija attiecībā pret dzīvi un Latviju, precīzāk - pret dzīvi Latvijā, ir tā, ar ko jauno izrāde piesaista vispirms. Protams, svarīgi atzīmēt, ka tā piedāvā arī pilnīgi jaunu, Latvijā nebijušu žanru - politisko teātri. (Neaizmirsīsim izņēmumu - Jaunā Rīgas teātra Vectēvu.) Visi mani prezidenti izpērk vecākās teatrāļu paaudzes grēku - skatuves savtīgu izmantošanu, lai koķetētu ar politiķiem (pēdējo gadu Žurka Kornēlija) vai aģitētu par autoritāru režīmu (Vadonis). Vai izturētos tā, itin kā vispār nedzīvotu Latvijā. Latviešu t.s. vidējais skatītājs, kā spriežu no saviem vērojumiem, teātrī primāri nemeklē patiesību un aktualitāti. Bet gan smukumu, sentimentu un slavenības. Un nav spējīgs pat novērtēt - ir vai nav teātrim savs viedoklis par iztirzājamo tematu. Citādi taču nav izskaidrojama pāris pēdējo sezonu publikas kājās lekšanas mānija viduvēju uzvedumu pirmizrādēs. (S.Radzobe)

Tas smuki bija domāts ironiski... Piekrītu, Skaisle. Kaut kā žēl, ka cilvēks nesaprot, valsts tēls kā ne kā.

Smuki

Bet manas domas ir līdzīgas, ar to atšķirību, ka neteiktu no "rietumu" sievietēm. Tādas uzvarošas jūras valdnieces, kas kvern kā Puškina babka pie siles jūras krastā, terorizē savu vecīti, kurš muļķis ļaujas un zelta zivtiņu arī. Ja tāda zeltainu visu iegribu izpildītāju dabūtu savā liekšķerē, viņa acis tai brīnumdarei izspiestu aiz savas alkatības un varas kāres.

Tikai viena pērle no Dūmiņas recenzijas: "Alvja Hermaņa izrāde aktualizē vēl virkni citu no šā izrietošu satelītjautājumu. Piemēram, par karjeras pārņemtajām Rietumu sievietēm, kas nespēj pēc vīrieša kvalitātes kritērijiem nodrošināt laulātā pamatvajadzības pēc laba ēdiena un seksa." Žēl, ka Latvijā nav teātra kritikas.

Noteikti izlasiet Līvijas Dūmiņas recenziju NRA, pirms vēl klajā nāks Tišheizeres fantāzijas, Radzobes pusmeli, Adamaites mājsaimnieciskā izpratne. krodera lv. sadaļā jau Jonītes nespēka atrakciju otrā kārta gatava, spalvainais pīrāgs tiem, kas būtu tikpat aprobežoti kā viņa pati un krodera lv. instruējamā un ietekmējamā vadība.

Kam tā domāta, sabiedrībai, kas nelasa, ir interneta un mobilo ierīču vergi, kurus uztveres, koncentrēšanās un spriestspējas katastrofāli novājinātas. Izrāde-lasījums, vārdu plūdi ārpus darbības, kas ir teātra mākslas pamats. Ilgi jau nebūs jāciešas Demagoģe lielā mums mēģinās aizpūderēt smadzeņu paliekas un ieskalot savā padomjlaika dzīves vērtību skalā, saprotams, ar savu vājskolnieču atbalstu. Murgs tas ir pēc būtības. Kas priecē? Atziņa, ka sūdi vienmēr un visur ilglaicīgi nevar peldēt pa virsu. Lasiet Ilzes Ostrovskas viedokli mūsu deģenerācijas un pagrimuma sakarā NRA.

S. Radzobe uzteic interviju ar Lilitu Ozoliņu, jo tā atbilst viņas pašas gara pasaulei, viņas raksturam un kārei pēc varas. Viņas pašas pirmais lielais gara darbs- "Brošūra par manu naidu" ( par Čaka likteni)arī pateic daudz. It kā jau arhīva materiālus pētot, izdarot atsauces, bet it kā nesajēdzot KĀ tapa dokumenti, kas tika ražoti padomju laikā. Tad izpētījusi šo mehānismu, SR pati pielieto SAVĀ darbībā iegūto dzīves ziņu mūža garumā. Brošūrai iznākot, bija daudzu izteikti pamatoti noliegumi SR pētījumam. Dzīvā lieciniece Milda grīnfelde. Viņas iebildumi tika noklusināti, JO SR tolaik padomju varas apstākļos JAU bija izkarojusi atbalstu savai zvēriskajai iedabai/raksturam. Lilita Ozoliņa arī pielietoja savas "biznesa"jauniegūtās zināšanas, radot STUDIJU bagātiem ļaužiem, kur darbojās arī Ausma Kantāne. Solvitas Āboltiņas tēla plauksme mūsu sabiedrībā ir zīme, ka jāslavē iespējami zvēriskais. Tēli: sievietes-vampi, buldozeri tiek celti galdā kā cienījami. Murgs.

izlaīsīju ar lielu ineresanti, uzrakstīts saistoši un argumentēti , bet tādās reizēs kā šī mīnus ir tas, ka nav kur pieķerties , lai pakasītos, jo visam piekrītu ... Bet paldies par saiti :)

Inese L. - un politnekorekti spilgtā "mūzikas kritiķe"????? Diez vai, subjektīvos mazvērtības kompleksos balstīts smieklīgi blāvs politkorektums (nereti arī vienkārsa pielīšana....) strāvo no vairāku pēdējo gadu "kritiķes"tekstiem...... :D