Iestudējums Mana tēva nāve Vara Piņķa režijā runā par attiecībām starp mirstošo un tuvinieku, kas ir viņam blakus šajā abiem sarežģītajā dzīves periodā.
Dati liecina, ka demences skarto novecotāju skaits pasaulē un arī Latvijā strauji palielinās. Vēl pirms simts gadiem, pirms penicilīna atklāšanas, mēs varējām “cerēt” uz kādas infekcijas slimības izraisītu ātru nāvi, bet medicīnas progresa rezultātā miršanas process lielākoties ir daudz garāks un bieži - vientuļāks. Galu galā, lielāko daļu no mums sagaida lēna izdzišana, pakāpenisks fizisko un/vai prāta spēju zudums, tādēļ mums gribot negribot jāmācās to piedzīvot – gan kā indivīdiem, gan kā atbalsta personām, gan sabiedrībai kopumā.
"Mēs kuļamies pa dzīvi tikpat bezpalīdzīgi, kā padzīvojuši vācu tūristi Āfrikas savannā. Tikko vēl bija pusmūža krīze, un nākamajā brīdī jau viss, demences depo. Es spilgti atceros to vientulību un bezspēcību, kas pārņem esot blakus tuviniekam šādā brīdī; tu galīgi neesi tam gatavs. Un uzreiz pēc tam tu saproti – nu, ko, tagad es esmu nākamais," stāsta režisors. "Izrāde ir par tēmu, kas neizbēgami piemeklēs katru no mums."
Statistikas dati par 2021. gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 29 000 iedzīvotāju. No tiem tikai 10% piedzīvo ātru nāvi. Tas nozīmē, ka 90% mirstošo cilvēku un viņu tuvinieki saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā mirstošo cilvēku aprūpi nodrošina nepietiekamā apjomā.
Dramaturģiskā materiāla pamatā ir režisora paša personīgā pieredze. Aplūkojot tuvplānā divu cilvēku "deju ar nāvi", izrādes veidotāji aicina skatītāju uz izrādes laiku iekāpt šajā vienvirziena vilcienā uz depo, kur gala stacija ir absolūta un visiem pienākoša. Pirmizrāde 8. novembrī.
Savukārt izrādes Lūkasa ceļš pamatā ir režisora Ģirta Ēča pieredze un sarunas twiterkonvojā, ceļā starp Rīgu un Kijivu. Tā vēsta par ukraiņu bēgles, Latvijas karavīra un latviešu izcelsmes vācu ārstes sapņiem, darba un dzīves pieredzi. Ilgajās ceļa stundās mainās mašīnas, valstis un cilvēki, kamēr sarunas un ceļš satuvina cilvēkus, kuriem ir kopēji uzdevumi un mērķi. Izrāde ir saruna par cilvēka pieņemtajiem lēmumiem un to ietekmi uz paša un apkārtējo dzīvēm, par atbildību pret sevi, savu valsti, pasauli un bērniem, kuriem nāksies dzīvot mūsu nesakārtotajā pasaulē. Izrādes veidotāju komanda – Ģirts Ēcis, Adrians Kulpe, Marks Frīdbergs, Daiga Kažociņa, Rūdis Bikšus, Mikus Lasmanis, Kalvis Lasmanis. Pirmizrāde 5. novembrī.