Atis Rozentāls **
Publika izrādi uzņem sirsnīgi. Kā nu ne – krāšņas itāļu scenogrāfa Santi Minjeko dekorācijas, kas līgani slīd augšup un lejup (brīžam gan bez jēgas), ik pa brīdim zālē ieskanas rūpīgi atlasīta mūzika, un galvenajās lomās nodarbināti lieliski aktieri. Kaut afišā rakstīts "traģikomēdija", itāļu režisors Paolo Landi stipri "velk" uz melodrāmu. Kaut nevar noliegt, ka izrāde veidota rūpīgi, ar tās "pildījumu" ir problēmas. Liepājas teātrim nopietni jādomā, kā nodarbināt jaunos aktierus, lai ar varu neiedzītu baisos štampos, kā tas notiek ar simpātisko "mūžīgo kalponi" Aneti Berķi, "mūžīgo blondīni" Everitu Pjatu un Lauru Jerumu, kuras tēlotā šuvēja uzvedas vai nu kā sadzērusies, vai sapīpējusies. Skatoties uz trim Filumenas dēliem – Sandi Pēci, Kasparu Kārkliņu un Gati Maliku –, nav iespējams nojaust, ka pirmie divi apbalvoti Spēlmaņu naktī kā labākie jaunie aktieri, bet trešais – divreiz nominēts. Stabili savās vietās turas Anda Albuže un Leons Leščinskis, bet arī uz iepriekšējās lomās gūtās pieredzes rēķina. Toties izcilais Liepājas teātra premjers Egons Dombrovskis 1. cēlienā monotoni auro, tikai pamazām viņa darbošanās kļūst jēgpilna, kamēr Inesei Kučinskai režisors ļauj "plēst jūtas", un beigas atnāk ar asaru paliem. Kā repertuāra vienībai Filumenai Marturano ir tiesības uz vietu zem saules, bet šāds izpildījums ir zem Liepājas teātra sasniegtā līmeņa.
Henrieta Verhoustinska **
Eduardo de Filipo pļāpīgā komēdija, ko nemirstīgu padarījusi neoreālista Vitorio de Sikas filma Tā precas itālieši ar Sofiju Lorēnu un Marčello Mastrojāni, Liepājas teātrī uzkāpusi gandrīz visiem iespējamiem grābekļiem – par spīti vai pateicoties tam, ka to iestudējis itāļu režisors. Kad E. P. Landi iestudēja tā paša de Filipo Cilvēku un džentlmeni Rīgas Krievu teātrī, izrāde, lai arī nav nekāds šedevrs, tomēr nelika sarkt par eksaltēto bļaustīšanos, jo tā likās daudz maz organiska aktieru temperamentam. Liepājas teātra izrādē visi mēģina tēlot itāļus, izņemot L. Leščinski, kurš spēlē sevi, un aktierdarbi svārstās amplitūdā no klajas žākstīšanās (pārsteidz jauno aktrišu vieglā krišana paviršu klišeju štampos) līdz asarainai melodrāmai Ineses Kučinskas titulvarones esībā. Pateicoties galvenā aktieru pāra (Mastrojāni vietā Egons Dombrovskis) profesionalitātei un pikantajam sižetam (tekstu krāvumu gan varēja apcirpt vēl vairāk), kā arī glītajai, lai gan neko neizsakošajai viegli japāniskajai skatuvei, izrādei paredzu ilgu mūžu, tomēr gribētos galvenajās lomās ieraudzīt arī citas aktrises (ne tikai bērnu izrādēs).