Izrādes Alvas sieviete recenzija. Uzzīmēto siržu zeme

iesākot lasīt recenziju - apstājos pie kritikas par scenogrāfiju (galds esot tikai galds). Interesanti,kā kritiķe tad novērtētu JRT izrādes - kur scenogrāfija un tērpi ir minimāli, bet viss akcents vērsts uz aktierspēli un katarsi. Tikko redzēju Dailē pirmizrādi, kur scenogrāfija un tērpi ir par 250% (arī summas iztērētas ne mazās), taču paredzu izrādei īsu dzīvi (noņems pēc gada, lielākais). Alvas sievietes gadījumā akcenti ir pareizie - arī scenogrāfija mani netraucē (esmu ļoti piekasīgs skatītājs). Toties katarse šajā izrādē notiek par 250% (puse vai vairāk zālē raud) - kas LV teātra vidē kļuvis retums. Režisori aizmirsuši, ka teātra galvenais mērķis nav izklaide vai provokācija, bet gan katarse. Patērētāji aizmirsuši par tādu jēdzienu.. liels prieks, ka kāds režisors Dailē vēl strādā ar šo misiju - nevis atražo nevērtīgas un vizuāli skaistas izrādes