Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ginta Gabrāna izstādes recenzija. Cilvēka klātbūtne nav kaitīga

Ginta Gabrāna Fotosintēzes kapsula. Šoreiz mākslas un zinātnes krustpunktā tapis mazāk ezoterisks, taču mākslas eksistences nosacījumus iztaujājošs projektsDodoties uz izstādi un atmiņā pārcilājot senākus un jaunākus Ginta Gabrāna projektus, ne viens vien skatītājs varētu prātot – ko jaunu šoreiz piedāvās kādreizējais message art provokators.

No visai agresīvajām instalācijām popārta un konceptuālisma stilā Gabrāns paguvis pievērsties gan kvazireālistiskiem komunikācijas eksperimentiem (Rīgas iepazīšanas birojs, 2000), gan bomža pārvēršanai mediju zvaigznē (projekts Starix, 2003). Tomēr pēdējās desmitgades zīmīgākie darbi ir zinātnes atklājumu un iespēju apspēle – bezgalīgie spoguļi, "dzīvais" magnētiskais šķidrums un augošie kristāli ekspozīcijā Paraspoguļi (2007–2008), kā arī ar lāzeru apstrādātu asins pilienu abstraktie zīmējumi – fotonu plūsmas nospiedumi uz gaismjutīga papīra (Asinsgaisma, 2011). Gaismas pulsējošā maiņa

Pārkāpt "parastās" uztveres robežas, lai vizualizētu dažādus mikroprocesus, savā ziņā nozīmē pārfrāzēt nu jau tradicionālos modernisma mākslas funkciju aprakstus, kas centrēti uz lietu "būtības" atklāsmi. Sava veida pārsteigums, kas šoreiz adresēts apmeklētāja jutekļiem, vispirms ir izstāžu zāles pārtapšana tādā kā slēgtā laboratorijā ar aptumšotiem logiem, tāpat arī mazliet dezorientējošā parastās un ultravioletās gaismas pulsējošā maiņa. Tomēr nav rotaļīgās mistikas plīvura, nebūs arī vizuāli atraktīvu, skaistu priekšmetu – spoguļu, kristālu vai kādu elegantu abstraktu ornamentu. Toties prevalē itin racionāls, ikvienam uztverams koncepts.

Atceroties neseno Voldemāra Johansona izstādi Organiskie raksti/Attractors izstāžu zālē Arsenāls – gan plakanu, gan telpisku formu ģenerēšanas algoritmi, kas atvasināti no bioloģiskiem procesiem, palika skatītājam visai noslēpumaini. Nepameta sajūta, ka tur tika atklāts pārāk maz. Turpretī šeit virkne fotogrāfiju parāda arī aļģu mikroskopiskos tuvplānus un darba procesu, gatavojoties izstādei, – neskaitāmas glāzītes un pudeles ar zaļu šķidrumu.

Aļģu barotava

Apmeklētāji aicināti doties iekšā caurspīdīgā kabīnē un kļūt par piepūšamā baseiniņā iemitināto aļģu "barotājiem": "Jo vairāk skatītāju, jo vairāk tie piegādā aļģu dzīvībai nepieciešamo ogļskābo gāzi, tās vairojas, un sarkanā fluorescence kļūst spēcīgāka. Ja skatītāju nav, tās izolētā telpā nosmok, un mirusī zaļā aļģu masa UV gaismā pārstāj fluorescēt sarkana" (no izstādes anotācijas). Aļģu masa uztverama kā zināms mākslas jēdziena ekvivalents – un māksla notiek piepūlēties griboša un gatava skatītāja prātā ("viss notiek galvā", kā rakstīts kādā pasenā Gabrāna instalācijā), kas jau ir neapšaubāma (bet varbūt apšaubīšanas vērta?) aksioma laikmetīgās mākslas pasaulē. Šķiet, šoreiz mākslas un zinātnes krustpunktā tapis mazāk ezoterisks, taču mākslas eksistences nosacījumus iztaujājošs projekts.

Interaktivitātes jautājums gan nav vienīgais fokusa punkts – diez vai kāds darbs, kas balstās uz bioloģisko materiālu izmantošanu, var izvairīties no ekoloģiskām konotācijām. Autors arī apzinās, ka "izstādē situācija ir mākslīgi konstruēta, jo dabā augi mums ir vairāk vajadzīgi nekā mēs viņiem» (no izstādes anotācijas). Patiesi, šī mākslīgā situācija rāda modeli, kurā cilvēka klātbūtne ne tikai nav kaitīga, bet ir pat nepieciešama, tādējādi iezīmējot noteiktu dialogu vai varbūt pat oponējot ekoloģiskās domas radikālākajām tendencēm. Piemēram, idejai, ka zemeslodei būtu labāk bez cilvēkiem (nav tikai skaidrs, kas tādā gadījumā spētu šo labumu novērtēt).

Vizuālā bezformība

Fotosintēzes iekļaušana interaktīvos mākslas darbos nav nekāds retums to mākslinieku jaunradē, kurus saista zinātnes sasniegumu potenciāls. Šo to ir bijusi iespēja redzēt arī Rīgas publikai, piemēram, somu mākslinieces Terikes Hāpojas darbu Dialogs biotehnoloģiju mākslas izstādē Transbiotics. Pārejošās stabilitātes punkti 12.starptautiskajā jauno mediju kultūras festivālā Māksla + komunikācijas 2010. Šai instalācijā skatītāji tika aicināti iepūst ogļskābās gāzes sensorā, ļaujot pēc tam saņemt "atbildi" svilpiena veidā no izstādītajiem kociņiem – tā radot mākslīgas mijiedarbes un informācijas apmaiņas apstākļus starp augstākām un zemākām dzīvības formām.

Ginta Gabrāna izmantotās aļģes gan pārstāv primitīvāku dzīvības pakāpi, kas tik viegli nepadodas sarunai vizuālās bezformības dēļ. Vismaz atklāšanas vakara sākumā baseiniņš vēl nezaigoja sarkans. Cik bieži un vai vispār tas notiks, ir tieši atkarīgs no mums visiem. 

Gints Gabrāns
Izstāde Fotosintēzes kapsula
Galerijā Māksla XO līdz 26.II



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja