Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Filmas Relikviju mednieki recenzija. Mākslas vārdā

Latvijā sāk demonstrēt Džordža Klūnija režisēto filmu Relikviju mednieki

Kaut Relikviju mednieki nav vienīgā filma, kas pēc skaļiem publicitātes pasākumiem tikko finišējušajā Berlīnes festivālā nonāks Rīgā, – tā ir pirmā. (Pa pēdām Relikviju medniekiem sekos arī Vesa Andersona Viesnīca Diženā Budapešta/The Grand Budapest Hotel un Larsa fon Trīra Nimfomāne, cerams, arī Ričarda Linkleitera Puikas gadi.) Filma Relikviju mednieki ir Džordža Klūnija piektais režijas darbs. Kopš Holivudas zvaigznes debijas režijā ir pagājuši jau 12 gadi – tātad visai ievērojams laika posms, lai Klūniju vairs neuzskatītu par iesācēju režijas lauciņā. Viņš ir strādājis ar atzīstamu intensitāti, paralēli filmējoties citu režisoru darbos un veidojot savas filmas, kas parasti ir izcēlušās ar labu amata prasmi, ideālā gadījumā – ar skaudru, aktuālu vēstījumu un teju vienmēr – ar labu humora izjūtu.

Pie saknēm

Pirms Relikviju medniekiem mudināšu atgriezties pie "saknēm", proti, agrīnajiem Klūnija režijas darbiem – pie sirreālās, uz neticamības robežas balansējošās filmas par populāras TV spēles radītāju, vienlaikus arī slepeno aģentu Bīstamā prāta grēksūdzes/Confessions of a Dangerous Mind (2002), kā arī viņa līdz šim augstākā sasnieguma režijā – filmas Ar labu nakti un visu labu/Good Night, and Good Luck (2005), kura bija nominēta sešiem Oskariem. (Šī filma, kuras pamatā ir ASV 50. gadu žurnālistikas zvaigznes E. R. Marova konflikts ar varu – senatoru Džozefu Makārtiju –, joprojām ir labs mācību līdzeklis žurnālistikas studentiem.) Vēl Klūnijs ir režisējis komēdiju Leatherheads (2008), atzīstoties vājībās pret amerikāņu romantiskās komēdijas žanru, kā arī politisko drāmu Marta īdas (2011), kas bija nominēta Oskaram par labāko scenāriju. Klūnijs ir viens no filmas scenāristiem.

Relikviju mednieki šajā kontekstā ir liela un sarežģīta filma pat Klūnijam – pirmkārt, tas ir plašs vēsturiskais materiāls – Otrā pasaules kara laiks –, kura centrā ir amerikāņu mākslas speciālistu komanda/ militāra vienība. Tās uzdevums ir apzināt un paglābt no iznīcināšanas mākslas šedevrus, kurus salaupījuši nacisti, iztukšojot Eiropas muzejus. Otrkārt, tas ir dramaturģiski sarežģīts materiāls: filmā nav izteikta "dramatiskā centra" – pāris galveno varoņu, kuri tad arī centrētu filmas vēstījumu. Varoņu ir daudz – visa militārā mākslas speciālistu vienība –, no tiem vairāk ekrāna laika par pārējiem ir atvēlēts Meta Deimona spēlētajam Džeimsam Greindžeram un arī paša Džordža Klūnija tēlotajam profesoram Frenkam Stoukam, kurš ir šīs īpašās misijas vadītājs. Taču varoņu – mākslas glābēju – ir krietni vairāk, tikai viena bēda – ekrāna laika tiem visiem ir krietni par maz, turklāt arī tās epizodes, kas viņiem ir dotas, vai nu bez īpašas sagatavošanas bliež ar traģiku (karā, protams, kā jau karā), vai nemotivētu sentimentālismu (jo no kara ir nepieciešama atslodze). Viens gan – Džordžs Klūnijs savai filmai ir mobilizējis aktierus, savus draugus, uz kuriem ir bauda un prieks skatīties, taču viņu varoņu vieta filmas vēstījumā ir tik "garāmejoša", ka vienkārši kļūst žēl izniekoto iespēju. Mirkļi, kas doti Bila Mureja vai, teiksim, Džordža Klūnija franču versijai Žanam Dižardēnam (tā nu viņu dēvē prese), ir tik īsi, tik dramaturģiski nesagatavoti, ka teju jāpārmet Klūnijam vērtīga aktiermateriāla nelietderīga tērēšana. Tas pats attiecas uz šerpo francūzieti, mākslas mīļotāju – Keitas Blānšetas varoni – vienīgo meiteni šajā puišu kompānijā. Ja aktrisei ir jānospēlē teju visi tie Francijas patrioti, kas darīja visu, lai pasargātu mākslas šedevrus no iznīcināšanas, turklāt vēl arī jāpakoķetē ar "romantisko motīvu", tad ir ko turēt. Blānšeta, protams, tur un iztur, bet, vai režisors un filmas dramaturgi viņai nav uzkrāvuši pārāk milzīgu nastu, ir cits jautājums.

Multitāskinga lāsts

Nenoliedzami Relikviju mednieki, kā jebkura filma, kas balstīta reālos vēstures notikumos (arī Roberta M. Edsela dokumentālajā prozā), ir noderīga skatāmviela – kaut faktu izziņas vārdā. (Kā teiktu kāda Latvijas raidstacija – tagad jūs zināt vairāk! –, šoreiz par mākslas šedevru ceļiem un apdraudētību Otrajā pasaules karā.) Tomēr Klūniju ir pievīlis, atvainojos par anglicismu, "multitāskings". Viņš īsti nav ticis galā ar visiem saviem darbiem (scenārists, režisors, aktieris, producents), turklāt filmas problēmas lielā mērā sakņojas scenārijā – notikumu sadrumstalotībā. Klūnijam nav izdevies atrast arī vienotu filmas intonāciju, tā arī paliekot pusceļā starp atraktīvu puišu filmu un nopietnu, uz dokumentāliem faktiem balstītu kara drāmu vai ironiju par tām abām kopā.

Relikviju mednieki/The Monuments Men

ASV. Režisors Dž. Klūnijs. Lomās M. Deimons, K. Blānšeta, Dž. Gudmens, Ž. Dižardēns, H. Bonvils 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja